Nanaks ir atradis mieru, pārdomādams To Kungu, mana dvēsele; Tas Kungs ir visu sāpju iznīcinātājs. ||1||
Svētīga, svētīta ir tā mēle, mana dvēsele, kas dzied Dieva Kunga slavas slavas.
Cildenas un brīnišķīgas ir tās ausis, ak, mana dvēsele, kas klausās Tā Kunga slavēšanas Kirtanu.
Cildena, tīra un dievbijīga ir tā galva, mana dvēsele, kas krīt pie Guru kājām.
Nanak ir upuris šim Guru, mana dvēsele; Guru manā prātā ir ielicis Tā Kunga Vārdu Har, Har. ||2||
Svētīgas un apstiprinātas ir tās acis, ak, mana dvēsele, kas skatās uz Svēto Patieso Guru.
Svētas un svētas ir tās rokas, mana dvēsele, kas raksta Tā Kunga slavas, Har, Har.
Es nepārtraukti pielūdzu šīs pazemīgās būtnes kājas, ak, mana dvēsele, kas staigā pa Dharmas ceļu – taisnības ceļu.
Nanaks ir upuris tiem, mana dvēsele, kas dzird par Kungu un tic Tā Kunga Vārdam. ||3||
Zeme, pazemes apakšējie reģioni un Akāšas ēteri, ak, mana dvēsele, visi meditē par Tā Kunga Vārdu Har, Har.
Vējš, ūdens un uguns, ak, mana dvēsele, nepārtraukti dziedi Tā Kunga slavas, Har, Har, Har.
Meži, pļavas un visa pasaule, ak, mana dvēsele, daudzini ar savām mutēm Tā Kunga Vārdu un pārdomā To Kungu.
Ak, Nanak, tas, kurš kā Gurmukhs koncentrējas uz Dieva Kunga garīgo pielūgsmi – ak, mana dvēsele, viņš ir tērpies godā Tā Kunga pagalmā. ||4||4||
Bihaagraa, ceturtais Mehls:
Tie, kas neatceras Tā Kunga Vārdu, Har, Har, ak, mana dvēsele, tie pašmērķīgie manmuki ir muļķīgi un nezinoši.
Tie, kas savu apziņu saista ar emocionālu pieķeršanos un Maiju, ak, mana dvēsele, beigās ar nožēlu aiziet.
Tā Kunga pagalmā viņi neatrod mieru, mana dvēsele; tie pašmērķīgie manmuki ir grēka maldināti.
Ak, kalps Nanak, tie, kas satiekas ar Guru, ir izglābti, mana dvēsele; daudzinot Tā Kunga Vārdu, viņi tiek iegremdēti Tā Kunga Vārdā. ||1||
Ejiet visi un satieciet Patieso Guru; Ak, mana dvēsele, Viņš implantē Tā Kunga Vārdu, Har, har, sirdī.
Nevilcinies ne mirkli – pārdomā Kungu, mana dvēsele; kas zina, vai viņam būs vēl viena elpa?
Tas laiks, tas mirklis, mirklis, tā sekunde ir tik auglīga, mana dvēsele, kad mans Kungs ienāk manā prātā.
Kalps Nanaks ir meditējis par Naamu, Tā Kunga Vārdu, mana dvēsele, un tagad Nāves Vēstnesis viņam netuvojas. ||2||
Tas Kungs visu laiku vēro un visu dzird, mana dvēsele; tikai tas baidās, kas grēko.
Tas, kura sirds ir iekšēji tīra, mana dvēsele, atmet visas savas bailes.
Tas, kurš tic Tā Kunga Bezbailīgajam Vārdam, mana dvēsele, visi viņa ienaidnieki un uzbrucēji velti runā pret viņu.