Caur Patieso Vārdu cilvēka darbības tiek uz visiem laikiem izpušķotas. Ko kāds var darīt bez Shabad? ||7||
Vienā mirklī viņš smejas, bet nākamajā – raud.
Dualitātes un ļaunprātības dēļ viņa lietas netiek atrisinātas.
Savienību un šķiršanos ir iepriekš noteicis Radītājs. Jau veiktās darbības nevar atsaukt. ||8||
Tas, kurš dzīvo pēc Guru Šabada Vārda, kļūst par Dživanu Muktu – atbrīvots, kamēr vēl dzīvs.
Viņš paliek mūžīgi iegremdēts Kungā.
Ar Guru žēlastību cilvēks tiek svētīts ar brīnišķīgu diženumu; viņu neslimo egoisma slimība. ||9||
Ēdot garšīgus gardumus, viņš nobaro savu ķermeni
un valkā reliģiskos tērpus, bet viņš nedzīvo saskaņā ar Guru Šabada Vārdu.
Dziļi ar viņa būtības kodolu ir lielā slimība; viņš cieš briesmīgas sāpes un galu galā iegrimst kūtsmēslos. ||10||
Viņš lasa un studē Vēdas un strīdas par tām;
Dievs ir viņa paša sirdī, bet viņš neatzīst Šabada Vārdu.
Tas, kurš kļūst par Gurmuhu, sagrauj realitātes būtību; viņa mēle sajūt Kunga cildeno būtību. ||11||
Tie, kas pamet priekšmetu savā sirdī, klīst ārā.
Aklie, pašmērķīgie manmuki nejūt Dieva garšu.
Viņu mēles, piesātinātas ar cita garšu, runā bezgaumīgus, neglītus vārdus. Viņi nekad negaršo Dieva Kunga cildeno būtību. ||12||
Pašprātīgajam manmukam ir šaubas kā viņa dzīvesbiedram.
Viņš mirst no ļaunuma un cieš mūžīgi.
Viņa prāts ir piesaistīts dzimumtieksmei, dusmām un dualitātei, un viņš nerod mieru pat sapņos. ||13||
Ķermenis kļūst zeltains, un Šabada vārds ir tā dzīvesbiedrs.
Naktīs un dienās izbaudi priekus un esi iemīlējies Kungā.
Dziļi savā savrupmājā cilvēks atrod Kungu, kurš pārsniedz šo savrupmāju. Apzinoties Viņa Gribu, mēs saplūstam Viņā. ||14||
Pats Lielais Devējs dod.
Nevienam nav spēka nostāties pret Viņu.
Viņš pats piedod un vieno mūs ar Šabadu; Viņa Šabada Vārds ir neizdibināms. ||15||
Miesa un dvēsele pieder Viņam.
Patiesais Kungs ir mans vienīgais Kungs un Skolotājs.
Ak, Nanak, caur Guru Bani Vārdu es esmu atradis Kungu. Dziedot Tā Kunga dziedājumu, es saplūstu Viņā. ||16||5||14||
Maarū, trešais Mīls:
Gurmukh apcer Nādas skaņas strāvu Vēdu vietā.
Gurmukhs iegūst bezgalīgu garīgo gudrību un meditāciju.
Gurmukhs darbojas saskaņā ar Dieva gribu; Gurmukhs atrod pilnību. ||1||
Gurmukha prāts novēršas no pasaules.
Gurmukh vibrē Naad, Guru Bani skaņas strāvu.
Gurmukhs, noskaņots uz Patiesību, paliek savrups un mājo patības mājās dziļi sevī. ||2||
Es runāju Guru Ambrosiālās Mācības.
Es ar mīlestību daudzinu Patiesību caur Šabada Patieso Vārdu.
Mans prāts uz visiem laikiem paliek Patiesā Kunga Mīlestības piesātināts. Esmu iegrimis Patiesākajā Patiesajā. ||3||
Nevainojams un tīrs ir gurmuha prāts, kurš peldas Patiesības baseinā.
Viņam nepieķeras nekādi netīrumi; viņš saplūst Patiesajā Kungā.
Viņš patiesi praktizē Patiesību mūžīgi; viņā ir ieaudzināta patiesa nodošanās. ||4||
Patiesa ir Gurmukha runa; patiesas ir gurmuka acis.
Gurmukhs praktizē un dzīvo Patiesībā.
Viņš runā Patiesību mūžīgi, dienu un nakti, un iedvesmo citus runāt Patiesību. ||5||
Patiesa un cildena ir Gurmuha runa.
Gurmuks runā Patiesību, tikai Patiesību.
Gurmukhs kalpo Patiesākajam no Patiesajiem mūžīgi; Gurmukh sludina Šabada Vārdu. ||6||