Bez Šabada būtība nenāk, ak vientuļ, un egoisma slāpes nepamet.
Piesātināts ar Šabadu, cilvēks atrod ambrosiālo būtību un paliek piepildīts ar Patieso Vārdu.
"Kas ir tā gudrība, ar kuru cilvēks paliek stabils un stabils? Kāds ēdiens sniedz gandarījumu?"
Ak, Nanak, ja cilvēks caur Patieso Guru raugās uz sāpēm un baudām, tad Nāve viņu nepatērē. ||61||
Ja kāds nav Dieva Kunga Mīlestības piesātināts un Viņa smalkās būtības apreibināts,
bez Guru Šabada Vārda viņš ir neapmierināts un satriekts ar savu iekšējo uguni.
Viņš nesaglabā savu sēklu un sēklas un neskandina Šabadu.
Viņš nekontrolē elpu; viņš nepielūdz un nepielūdz Patieso Kungu.
Bet tas, kurš runā neizteikto runu un paliek līdzsvarots,
Ak, Nanak, sasniedz Kungu, Augstāko Dvēseli. ||62||
Ar Guru žēlastību cilvēks tiek noskaņots uz Kunga Mīlestību.
Dzerot Ambrosial Nektāru, viņš ir apreibināts ar Patiesību.
Apcerot Guru, uguns iekšā tiek nodzēsts.
Dzerot Ambrosial Nektāru, dvēsele iekārtojas mierā.
Pielūdzot Patieso Kungu, gurmuks šķērso dzīvības upi.
Ak, Nanak, pēc dziļas pārdomas tas ir saprotams. ||63||
"Kur dzīvo šis prāta zilonis? Kur mīt elpa?
Kur vajadzētu dzīvot Šabadam, lai prāta klejojumi beigtos?"
Kad Kungs kādu svētī ar savu žēlastības skatienu, viņš ved viņu pie Patiesā Guru. Tad šis prāts mājo savās mājās.
Kad indivīds patērē savu egoismu, viņš kļūst nevainojams, un viņa klaiņojošais prāts ir atturīgs.
"Kā var realizēties sakne, visa avots? Kā dvēsele var pazīt sevi? Kā saule var ienākt mēness mājā?"
Gurmukhs novērš egoismu no iekšpuses; tad, ak, Nanak, saule dabiski ieiet mēness mājā. ||64||
Kad prāts kļūst stabils un stabils, tas paliek sirdī, un tad gurmuks apzinās sakni, visa avotu.
Elpa sēž nabas mājās; Gurmuks meklē un atrod realitātes būtību.
Šis Šabads caurstrāvo patības kodolu, dziļi iekšā, savās mājās; šī Šabada gaisma caurstrāvo trīs pasaules.
Izsalkums pēc Patiesā Kunga aprīs jūsu sāpes, un caur Patieso Kungu jūs būsiet apmierināti.
Gurmukhs zina Bani neskarto skaņu strāvu; cik reti ir tie, kas saprot.
Saka Nanaks, tas, kurš runā Patiesību, ir iekrāsots Patiesības krāsā, kas nekad nepazudīs. ||65||
"Kad šī sirds un ķermenis nepastāvēja, kur dzīvoja prāts?
Kad nebija nabas lotosa atbalsta, tad kurā mājā mājoja elpa?
Kad nebija ne formas, ne formas, tad kā kāds varēja ar mīlestību koncentrēties uz Šabadu?
Kad nebija no olšūnas un spermas veidota cietuma, kurš varēja izmērīt Kunga vērtību un apjomu?
Kad nevarēja saskatīt krāsu, tērpu un formu, kā gan varētu pazīt Patieso Kungu?
Ak, Nanak, tie, kas ir noskaņoti uz Naamu, Tā Kunga Vārdu, ir atdalīti. Toreiz un tagad viņi redz Patiesāko no patiesajiem. ||66||
Kad sirds un ķermeņa nebija, ak vientuļnieks, tad prāts dzīvoja absolūtajā, atdalītajā Kungā.
Kad nebija nabas lotosa atbalsta, elpa palika savās mājās, noskaņota uz Kunga Mīlestību.
Kad nebija formas, formas vai sociālās šķiras, tad Šabads savā būtībā dzīvoja neizpaustā Kungā.
Kad pasaule un debesis pat nepastāvēja, Bezformas Kunga Gaisma piepildīja trīs pasaules.