No gaisa nāca sākums. Šis ir Patiesā Guru Mācību laikmets.
Šabads ir Guru, uz kuru es ar mīlestību koncentrēju savu apziņu; Es esmu chaylaa, māceklis.
Runājot Neizteikto runu, es palieku nepiesaistīts.
Ak, Nanak, cauri laikiem Pasaules Kungs ir mans Guru.
Es pārdomāju Šabada sprediķi, Vienotā Dieva Vārdu.
Gurmukhs nodzēš egoisma uguni. ||44||
"Kā var sakošļāt dzelzi ar vaska zobiem?
Kas ir tas ēdiens, kas atņem lepnumu?
Kā var dzīvot pilī, sniega mājās, ģērbies uguns drēbēs?
Kur ir tā ala, kurā var palikt nesatricināms?
Kurš mums būtu jāzina, lai tas šur tur valda?
Kas ir tā meditācija, kas liek prātam iegrimt sevī?" ||45||
Egotisma un individuālisma izskaušana no iekšpuses,
un izdzēšot dualitāti, mirstīgais kļūst par vienu ar Dievu.
Pasaule ir grūta neprātīgajam, pašmērķīgajam manmukam;
praktizējot Šabadu, cilvēks košļā dzelzi.
Iepazīstiet Vienoto Kungu gan iekšpusē, gan ārpusē.
Ak, Nanak, uguns tiek nodzēsta caur Patiesā Guru Gribas Prieku. ||46||
Patiesu Dieva baiļu caurstrāvota lepnība tiek atņemta;
apzināties, ka Viņš ir Viens, un pārdomāt Šabadu.
Ar patieso Šabadu, kas mīt dziļi sirdī,
ķermenis un prāts ir atvēsināti un nomierināti, un krāsoti ar Kunga Mīlestību.
Dzimumtieksmes, dusmu un samaitātības uguns ir nodzisusi.
Ak, Nanak, mīļotais dāvā Savu žēlastības skatienu. ||47||
"Prāta mēness ir vēss un tumšs; kā tas tiek apgaismots?
Kā saule spīd tik spoži?
Kā var novērst pastāvīgo Nāves modro skatienu?
Ar kādu izpratni tiek saglabāts gurmuha gods?
Kas ir karotājs, kurš uzvar nāvi?
Sniedziet mums savu pārdomāto atbildi, ak Nanak." ||48||
Sniedzot balsi Šabadam, prāta mēness tiek apgaismots ar bezgalību.
Kad saule mājo Mēness mājā, tumsa tiek izkliedēta.
Prieks un sāpes ir viens un tas pats, kad cilvēks saņem Naama, Tā Kunga Vārda, atbalstu.
Viņš pats glābj un nes mūs pāri.
Ar ticību Guru prāts saplūst ar Patiesību,
un tad, lūdz Nanaks, Nāve neapēd. ||49||
Ir zināms, ka Naama būtība, Tā Kunga Vārds, ir visaugstākā un izcilākā no visām.
Bez Vārda cilvēku nomoka sāpes un nāve.
Kad cilvēka būtība saplūst būtībā, prāts ir apmierināts un piepildīts.
Dualitāte ir pazudusi, un cilvēks ieiet Viena Kunga mājās.
Elpa pūš pāri desmito vārtu debesīm un vibrē.
Ak, Nanak, tad mirstīgais intuitīvi satiek mūžīgo, nemainīgo Kungu. ||50||
Absolūtais Kungs ir dziļi iekšā; absolūtais Kungs ir arī ārpus mums. Absolūtais Kungs pilnībā piepilda trīs pasaules.
Tas, kurš pazīst Kungu ceturtajā stāvoklī, nav pakļauts tikumībai vai netikumam.
Tas, kurš zina Dieva Absolūta noslēpumu, kurš caurauž katru sirdi,
Zina Pirmo Būtni, Nevainojamo Dievišķo Kungu.
Tā pazemīgā būtne, kas ir piesātināta ar Bezvainīgo Naamu,
Ak, Nanak, pats ir pirmais Kungs, Likteņa Arhitekts. ||51||
"Ikviens runā par Absolūto Kungu, neizpausto tukšumu.
Kā var atrast šo absolūto tukšumu?
Kas viņi ir, kas ir noskaņoti uz šo absolūto tukšumu?
Viņi ir kā Kungs, no kura viņi ir cēlušies.
Viņi nedzimst, nemirst; viņi nenāk un neiet.
Ak, Nanak, gurmuki māca savu prātu. ||52||
Praktizējot kontroli pār deviņiem vārtiem, cilvēks sasniedz perfektu kontroli pār desmitajiem vārtiem.
Tur vibrē un atskan absolūtā Kunga neskartā skaņas strāva.
Lūk, patiesais Kungs vienmēr klātesošs un saplūst ar Viņu.
Patiesais Kungs caurstrāvo un caurauž katru sirdi.