Viņš nāca pasaulē, lai iegūtu četras lielās svētības.
Viņš ieradās, lai dzīvotu Šivas un Šakti, enerģijas un matērijas mājās.
Bet viņš aizmirsa Vienoto Kungu un ir zaudējis spēli. Akls aizmirst Naamu, Tā Kunga Vārdu. ||6||
Bērns mirst savās bērnišķīgajās rotaļās.
Viņi raud un sēro, sakot, ka viņš ir tik rotaļīgs bērns.
Tas Kungs, kam viņš pieder, ir viņu atņēmis. Tie, kas raud un sēro, maldās. ||7||
Ko viņi var darīt, ja viņš nomirst jaunībā?
Viņi kliedz: "Viņš ir mans, viņš ir mans!"
Viņi raud Maijas dēļ un ir izpostīti; viņu dzīve šajā pasaulē ir nolādēta. ||8||
Viņu melnie mati beidzot kļūst sirmi.
Bez Vārda viņi zaudē savu bagātību un pēc tam aiziet.
Viņi ir ļauni domājoši un akli - viņi ir pilnībā izpostīti; viņi tiek izlaupīti un kliedz no sāpēm. ||9||
Tas, kurš saprot sevi, neraud.
Kad viņš satiek Patieso Guru, tad viņš saprot.
Bez Guru smagās, cietās durvis netiek atvērtas. Iegūstot Šabada Vārdu, cilvēks tiek emancipēts. ||10||
Ķermenis noveco un tiek izsists no formas.
Bet viņš nedomā par Kungu, Savu vienīgo draugu, pat beigās.
Aizmirsis Naamu, Tā Kunga Vārdu, viņš aiziet ar melnu seju. Nepatiesie tiek pazemoti Tā Kunga pagalmā. ||11||
Aizmirstot Naamu, viltus aiziet.
Nāk un iet, putekļi krīt uz viņu galvām.
Dvēsele-līgava neatrod mājas savu vīramātes mājās, turpmākajā pasaulē; viņa cieš agonijā šajā savu vecāku mājas pasaulē. ||12||
Viņa ēd, ģērbjas un jautri spēlējas,
bet bez mīlestības garīgās Kunga pielūgsmes viņa mirst bezjēdzīgi.
To, kurš neatšķir labo un ļauno, piekauj Nāves vēstnesis; kā kāds var no tā izvairīties? ||13||
Tas, kurš saprot, kas viņam ir jāiegūst un kas viņam ir jāatstāj,
sazinoties ar Guru, viņš iepazīst Šabada Vārdu savās mājās.
Nesauciet nevienu citu par sliktu; sekot šim dzīves veidam. Tos, kas ir patiesi, Patiesais Kungs uzskata par patiesiem. ||14||
Bez Patiesības neviens negūst panākumus Tā Kunga tiesā.
Caur Īsto Šabadu cilvēks tiek tērpts godam.
Viņš piedod tiem, kas Viņam patīk; viņi apklusina savu egoismu un lepnumu. ||15||
Tas, kurš īsteno Dieva pavēles Hukam ar Guru žēlastību,
iepazīst laikmetu dzīvesveidu.
Ak, Nanak, dziedi Naāmu un pārej uz otru pusi. Patiesais Kungs tevi nesīs pāri. ||16||1||7||
Maarū, pirmais Mīls:
Man nav cita drauga kā Kungs.
Viņš man iedeva ķermeni un prātu un iepludināja apziņu manā būtnē.
Viņš lolo un rūpējas par visām būtnēm; Viņš ir dziļi sevī, gudrais, visu zinošais Kungs. ||1||
Guru ir svētais baseins, un es esmu Viņa mīļotais gulbis.
Okeānā ir tik daudz dārgakmeņu un rubīnu.
Kunga slavas ir pērles, dārgakmeņi un dimanti. Dziedot Viņa slavas, mans prāts un ķermenis ir piesātināti ar Viņa mīlestību. ||2||
Kungs ir nepieejams, neizdibināms, neizdibināms un nepiesaistīts.
Tā Kunga robežas nav atrodamas; Guru ir Pasaules Kungs.
Caur Patiesā Guru Mācībām Kungs mūs pārved uz otru pusi. Viņš apvieno Savā Savienībā tos, kurus iekrāso Viņa Mīlestība. ||3||
Kā kāds var tikt atbrīvots bez Patiesā Guru?
Viņš ir bijis Tā Kunga Draugs no pašiem laikiem un visu mūžu garumā.
Ar Savu žēlastību Viņš dāvā atbrīvošanu Savā Galmā; Viņš piedod viņiem viņu grēkus. ||4||