Ar savām kājām es eju pa savu Kunga un Mātes ceļu. Ar savu mēli es dziedu Tā Kunga slavas slavas. ||2||
Ar savām acīm es redzu Kungu, absolūtās svētlaimes iemiesojumu; Svētais ir novērsies no pasaules.
Esmu atradis Mīļotā Kunga nenovērtējamo Vārdu; tas nekad nepamet mani vai neaiziet nekur citur. ||3||
Kādu slavu, kādu slavu un kādus tikumus man vajadzētu izteikt, lai izpatiktu Tam Kungam?
Tā pazemīgā būtne, pret kuru žēlsirdīgais Kungs ir laipns, — kalps Nanak, viņš ir Dieva vergu vergs. ||4||8||
Sarangs, piektais mehls:
Kam es varu pastāstīt un ar ko runāt par šo miera un svētlaimes stāvokli?
Es esmu sajūsmā un sajūsmā, skatoties uz Dieva Daršānas svētīgo vīziju. Mans prāts dzied Viņa Prieka un Viņa slavas dziesmas. ||1||Pauze||
Es esmu pārsteigts, skatoties uz Brīnišķīgo Kungu. Žēlsirdīgais Kungs ir visu caurstrāvo visur.
Es dzeru nenovērtējamo Naama nektāru, Tā Kunga Vārdu. Tāpat kā mēms, es varu tikai smaidīt - es nevaru runāt par tā garšu. ||1||
Tā kā elpa tiek aizturēta, neviens nevar saprast tās ienākšanu un iziešanu.
Tāpat arī tas cilvēks, kura sirdi Kungs apgaismo – viņa stāstu nevar izstāstīt. ||2||
Cik daudz citu pūliņu vien var iedomāties – esmu tos visus redzējis un pētījis.
Mans mīļais, bezrūpīgais Kungs ir atklājies manas sirds mājā; tā es esmu sapratis nepieejamo Kungu. ||3||
Absolūto, bezveidīgo, mūžīgi nemainīgo, neizmērojamo Kungu nevar izmērīt.
Saka Nanaks, kurš pacieš neizturamo – šis stāvoklis pieder tikai viņam. ||4||9||
Sarangs, piektais mehls:
Korumpētais bezjēdzīgi pavada savas dienas un naktis.
Viņš nevibrē un nemeditē uz Visuma Kungu; viņš ir apreibināts no egoistiskā intelekta. Viņš zaudē dzīvību azartspēlē. ||1||Pauze||
Naams, Tā Kunga Vārds, ir nenovērtējams, bet viņš nav tajā iemīlējies. Viņam patīk tikai nomelnot citus.
Aužot zāli, viņš ceļ savu māju no salmiem. Pie durvīm viņš uzkurina uguni. ||1||
Viņš nes uz galvas sēra kravu un izdzen no prāta Ambrosial Nektāru.
Valkādams savas labās drēbes, mirstīgais iekrīt ogļu bedrē; atkal un atkal viņš mēģina to nokratīt. ||2||
Stāvot uz zara, ēdot un ēdot un smaidot, viņš nozāģē koku.
Viņš nokrīt ar galvu pa priekšu un tiek sadragāts gabalos. ||3||
Viņš atriebjas Tam Kungam, kurš ir brīvs no atriebības. Muļķis nav uzdevumu augstumos.
Nanaks saka, ka svēto glābjošā žēlastība ir bezveidīgs, augstākais Dievs. ||4||10||
Sarangs, piektais mehls:
Visi pārējie ir šaubu maldināti; viņi nesaprot.
Cilvēks, kura sirdī mīt Viens Tīrs Vārds, apzinās Vēdu būtību. ||1||Pauze||
Viņš staigā pasaules ceļus, cenšoties izpatikt cilvēkiem.
Bet, kamēr viņa sirds nav apgaismota, viņš ir iestrēdzis piķa melnā tumsā. ||1||
Zemi var sagatavot visādi, bet nekas neizdīgst bez stādīšanas.
Tieši tā, bez Tā Kunga Vārda, neviens netiek atbrīvots, un arī egoistiskā lepnība netiek izskausta. ||2||
Mirstīgais var kult ūdeni, līdz viņam rodas sāpes, bet kā var ražot sviestu?
Nesatiekoties ar Guru, neviens netiek atbrīvots un nesatiekas ar Visuma Kungu. ||3||