Es kalpoju Tam, kas man devis Naamu; Es esmu upuris Viņam.
Kas ceļ, tas arī demolē; nav neviena cita kā Viņš.
Ar Guru žēlastību es apceru Viņu, un tad mans ķermenis necieš sāpes. ||31||
Neviens nav mans — kura halāts man jāsatver un jātur? Neviens nekad nav bijis un neviens nekad nebūs mans.
Nāk un iet, cilvēks tiek sagrauts, nomocīts ar divējādības slimību.
Tās būtnes, kurām trūkst Naama, Tā Kunga Vārda, sabrūk kā sāls stabi.
Bez Vārda, kā viņi var atrast atbrīvošanu? Galu galā viņi iekrīt ellē.
Izmantojot ierobežotu vārdu skaitu, mēs aprakstām neierobežoto patieso Kungu.
Nezinātājiem trūkst izpratnes. Bez Guru nav garīgas gudrības.
Atdalītā dvēsele ir kā salauzta ģitāras stīga, kas nevibrē savu skaņu.
Dievs savieno atdalītās dvēseles ar Sevi, atmodinot viņu likteni. ||32||
Ķermenis ir koks, un prāts ir putns; putni kokā ir piecas maņas.
Viņi noknābj realitātes būtību un saplūst ar Vienoto Kungu. Viņi nekad nav iesprostoti.
Bet pārējie steigā aizlido, ieraugot ēdienu.
Viņu spalvas tiek apgrieztas, un tās tiek noķertas cilpā; ar savām kļūdām viņi nonāk nelaimē.
Kā kāds var atrast atbrīvošanu bez Patiesā Kunga? Tā Kunga slavas dārgakmens ir labas darbības karma.
Kad Viņš pats tos atbrīvo, tikai tad viņi tiek atbrīvoti. Viņš pats ir Lielais Skolotājs.
Ar Guru žēlastību viņi tiek atbrīvoti, kad Viņš pats piešķir Savu Žēlastību.
Viņa rokās ir brīnišķīgs diženums. Viņš svētī tos, kas Viņam patīk. ||33||
Dvēsele trīc un dreb, kad tā zaudē pietauvošanos un atbalstu.
Tikai patiesā Kunga atbalsts nes godu un slavu. Caur to darbi nekad nav veltīgi.
Tas Kungs ir mūžīgs un mūžīgi stabils; Guru ir stabils, un kontemplācija par Patieso Kungu ir stabila.
Ak Kungs un eņģeļu meistars, vīrieši un jogas meistari, Tu esi neatbalstīto atbalsts.
Visās vietās un starptelpās Tu esi Devējs, Lielais Devējs.
Kur es skatos, tur es redzu Tevi, Kungs; Jums nav ne gala, ne ierobežojumu.
Jūs caurstrāvojaties un caurstrāvot vietas un starptelpas; pārdomājot Guru Šabada Vārdu, Tu esi atrasts.
Tu dod dāvanas pat tad, kad tās netiek lūgtas; Tu esi lielisks, nepieejams un bezgalīgs. ||34||
Ak, žēlsirdīgais Kungs, Tu esi žēlsirdības iemiesojums; Radot Radījumu, Tu to redzi.
Lūdzu, liec pār mani, Dievs, Savu Žēlsirdību un savieno mani ar Sevi. Vienā mirklī Tu iznīcini un atjauno.
Tu esi visu gudrs un visu redzošs; Tu esi lielākais devējs no visiem devējiem.
Viņš ir nabadzības iznīcinātājs un sāpju iznīcinātājs; Gurmuks apzinās garīgo gudrību un meditāciju. ||35||
Zaudējot savu bagātību, viņš kliedz no mokām; muļķa apziņa ir iegrimusi bagātībā.
Cik reti ir tie, kas savāc Patiesības bagātību un mīl Bezvainīgo Naamu, Tā Kunga Vārdu.
Ja, zaudējot savu bagātību, jūs varat iesūkties Vienotā Kunga Mīlestībā, tad vienkārši atlaidiet to.
Velti savu prātu un nodod galvu; meklējiet tikai Kunga Radītāja atbalstu.
Laicīgās lietas un klejojumi beidzas, kad prātu piepilda Šabada svētlaime.
Pat ienaidnieki kļūst par draugiem, tiekoties ar Guru, Visuma Kungu.
Klīstot no meža uz mežu, meklējot, jūs atklāsiet, ka šīs lietas ir jūsu sirds mājās.
Vienoti ar Patieso Guru, jūs paliksit vienoti, un dzimšanas un nāves sāpes tiks izbeigtas. ||36||
Izmantojot dažādus rituālus, cilvēks neatrod atbrīvošanu. Bez tikuma cilvēks tiek nosūtīts uz Nāves pilsētu.
Vienam nebūs šīs pasaules vai nākamās; pieļaujot grēcīgas kļūdas, cilvēks galu galā nožēlo un nožēlo grēkus.