Pasaule dzenas pēc pasaulīgām lietām; noķerts un sasiets, tas nesaprot kontemplatīvu meditāciju.
Neprātīgais, nezinošais, pašmērķīgais manmuhs ir aizmirsis dzimšanu un nāvi.
Tie, kurus Guru ir aizsargājis, tiek izglābti, apcerot Šabada Patieso Vārdu. ||7||
Dievišķās mīlestības būrī runā papagailis.
Tā knābj Patiesību un dzer Ambrosiālo nektāru; tas aizlido, tikai vienu reizi.
Tiekoties ar Guru, cilvēks atpazīst savu Kungu un Skolotāju; saka Nanaks, viņš atrod atbrīvošanas vārtus. ||8||2||
Maarū, pirmais Mīls:
Tas, kurš mirst Šabada Vārdā, uzvar nāvi; citādi kur var skriet?
Caur Dieva bailēm bailes bēg; Viņa vārds ir Ambrosial Nectar.
Tu viens nogalini un sargā; izņemot Tevi, tur vispār nav vietas. ||1||
Ak, Baba, es esmu netīrs, sekla un pilnīgi nesaprotams.
Bez Naama neviens nav nekas; Perfektais Guru ir padarījis manu intelektu perfektu. ||1||Pauze||
Es esmu pilns ar trūkumiem, un man nav nekāda tikuma. Kā es varu doties mājās bez tikumiem?
Caur Šabada Vārdu ieplūst intuitīvs miers; bez laba likteņa bagātība netiek iegūta.
Tie, kuru prāti nav piepildīti ar Naāmu, ir saistīti un cieš no sāpēm. ||2||
Tie, kas ir aizmirsuši Naamu – kāpēc viņi vispār ir nākuši pasaulē?
Šeit un turpmāk viņi nerod mieru; viņi ir piekrāvuši savus ratus ar pelniem.
Tie, kas ir šķirti, nesatiekas ar Kungu; viņi cieš šausmīgās sāpes pie Nāves durvīm. ||3||
Es nezinu, kas notiks pasaulē pēc tam; Esmu tik apmulsusi – lūdzu, māci mani, Kungs!
esmu apmulsis; Es nokristu pie kājām tam, kurš rāda man ceļu.
Bez Guru vispār nav devēja; Viņa vērtību nevar aprakstīt. ||4||
Ja es redzēšu savu draugu, tad es Viņu apskaušu; Es esmu nosūtījis Viņam Patiesības vēstuli.
Viņa dvēseles līgava stāv, gaidot; kā Gurmukh, es redzu Viņu ar savām acīm.
Ar Tavas gribas prieku Tu paliec manā prātā un svētī mani ar savu žēlastības skatienu. ||5||
Tas, kurš klīst izsalcis un izslāpis - ko viņš var dot un ko no viņa var prasīt?
Es nevaru iedomāties nevienu citu, kas varētu svētīt manu prātu un ķermeni ar pilnību.
Tas, kurš mani radījis, rūpējas par mani; Viņš pats mani svētī ar slavu. ||6||
Ķermeņa ciemā ir mans Kungs un Skolotājs, kura ķermenis ir arvien jauns, nevainīgs un bērnam līdzīgs, nesalīdzināmi rotaļīgs.
Viņš nav ne sieviete, ne vīrietis, ne putns; patiesais Kungs ir tik gudrs un skaists.
Viss, kas Viņam patīk, notiek; Tu esi lampa, un Tu esi vīraks. ||7||
Viņš dzird dziesmas un garšo garšas, taču šīs garšas ir bezjēdzīgas un bezjēdzīgas un nes ķermenim tikai slimības.
Tas, kurš mīl Patiesību un runā Patiesību, izbēg no šķirtības bēdām.
Nanaks neaizmirst Naamu; viss, kas notiek, notiek pēc Tā Kunga gribas. ||8||3||
Maarū, pirmais Mīls:
Praktizējiet patiesību – cita alkatība un pieķeršanās ir bezjēdzīgas.
Patiesais Kungs ir apbūris šo prātu, un mana mēle bauda Patiesības garšu.
Bez Vārda nav sulas; pārējie aiziet, piekrauti ar indi. ||1||
Es esmu tāds Tavs vergs, mans mīļais Kungs un Kungs.
Es staigāju saskaņā ar Tavu pavēli, mana patiesā, mīļā. ||1||Pauze||
Dienu un nakti vergs strādā sava kunga labā.
Esmu pārdevis savu prātu par Guru Šabada Vārdu; manu prātu mierina un mierina Šabads.