Ak, likteņa brāļi un māsas, man nav citas vietas, kur doties.
Guru man ir devis Naama bagātības dārgumu; Es esmu upuris Viņam. ||1||Pauze||
Guru mācības nes godu. Svētīgs ir Viņš – lai es satiktos un būšu ar Viņu!
Bez Viņa es nevaru dzīvot pat ne mirkli. Bez Viņa Vārda es mirstu.
Es esmu akls – lai es nekad neaizmirsīšu Naamu! Viņa aizsardzībā es sasniegšu savas īstās mājas. ||2||
Tie chaylaas, tie bhaktas, kuru garīgais skolotājs ir akls, neatradīs savu atpūtas vietu.
Bez Patiesā Guru Vārds netiek iegūts. Bez Vārda, kāds labums no tā visa?
Cilvēki nāk un iet, nožēlodami un nožēlodami, kā vārnas pamestā mājā. ||3||
Bez Vārda ķermenis cieš no sāpēm; tas drūp kā smilšu siena.
Kamēr Patiesība neienāk apziņā, Kunga Klātbūtnes Savrupmāja netiek atrasta.
Pieskaņojoties Šabadam, mēs ieejam savās mājās un iegūstam Nirvaanaa mūžīgo stāvokli. ||4||
Es lūdzu savam Guru Viņa padomu un sekoju Guru padomam.
Ja slavēšanas šabads paliek prātā, egoisma sāpes tiek nodedzinātas.
Mēs esam intuitīvi vienoti ar Viņu un satiekam Patiesāko no Patiesā. ||5||
Tie, kas ir noskaņoti uz Šabadu, ir nevainojami un tīri; viņi atsakās no dzimumtieksmes, dusmām, egoisma un iedomības.
Viņi dzied Naāma slavu mūžīgi mūžos; viņi to Kungu glabā savās sirdīs.
Kā mēs kādreiz varētu Viņu aizmirst no sava prāta? Viņš ir visu būtņu Atbalsts. ||6||
Tas, kurš mirst Šabadā, ir ārpus nāves un vairs nemirs.
Caur Šabadu mēs Viņu atrodam un uzņemam mīlestību pret Tā Kunga Vārdu.
Bez Šabada pasaule tiek maldināta; tas mirst un atdzimst, atkal un atkal. ||7||
Visi slavē sevi un sauc sevi par lielākajiem no lielākajiem.
Bez Guru sevi nevar iepazīt. Kas tiek paveikts, tikai runājot un klausoties?
Ak, Nanak, tas, kurš apzinās Šabadu, nerīkojas egoismā. ||8||8||
Siree Raag, pirmais Mīls:
Bez vīra dvēseles līgavas jaunība un rotājumi ir bezjēdzīgi un nožēlojami.
Viņa nebauda Viņa gultas prieku; bez vīra viņas rotas ir absurdas.
Izmestā līgava cieš briesmīgas sāpes; viņas vīrs nenāk pie viņas mājas gultas. ||1||
Ak, prāts, pārdomā Kungu un atrodi mieru.
Bez Guru mīlestība nav atrodama. Apvienojoties ar Šabadu, laime ir atrasta. ||1||Pauze||
Kalpojot Guru, viņa atrod mieru, un viņas Vīrs Kungs viņu rotā ar intuitīvu gudrību.
Patiesi, viņa bauda sava vīra gultu, pateicoties savai dziļajai mīlestībai un pieķeršanās.
Kā Gurmukh viņa iepazīst Viņu. Tiekoties ar Guru, viņa piekopj tikumīgu dzīvesveidu. ||2||
Caur Patiesību satiec savu vīru Kungu, dvēseles līgava. Sava Vīra apburts, nostipriniet mīlestību pret Viņu.
Jūsu prāts un ķermenis uzplauks patiesībā. Tā vērtību nevar aprakstīt.
Dvēsele-līgava atrod savu Vīru Kungu savās mājās; viņa ir attīrīta ar Patieso Vārdu. ||3||
Ja prāts prātā mirst, tad vīrs aizrauj un izbauda savu līgavu.
Tie ir ieausti vienā tekstūrā, piemēram, pērles uz kaklarotas ap kaklu.
Svēto biedrībā iestājas miers; gurmuki saņem Naamu atbalstu. ||4||
Vienā mirklī cilvēks piedzimst un vienā mirklī nomirst. Vienā mirklī atnāk un vienā mirklī aiziet.
Tas, kurš atpazīst Šabadu, tajā saplūst, un viņu nemoka nāve.