Jo vairāk Kabīrs Viņu pielūdz, jo vairāk Kungs paliek viņa prātā. ||141||
Kabīr, mirstīgais ir iekritis ģimenes dzīves varā, un Kungs ir nolikts malā.
Taisnīgā Dharmas tiesneša sūtņi nolaižas pār mirstīgo visas viņa greznības un ceremoniju vidū. ||142||
Kabeer, pat cūka ir labāka par neticīgo ciniķi; vismaz cūka ciemu uztur tīru.
Kad nožēlojamais, neticīgais ciniķis nomirst, neviens pat nepiemin viņa vārdu. ||143||
Kabeer, mirstīgais krāj bagātību, čaumalu pēc čaulas, uzkrājot tūkstošus un miljonus.
Bet, kad pienāk viņa aiziešanas laiks, viņš neko neņem sev līdzi. Viņam pat atņem gurnu audumu. ||144||
Kabeer, kāds labums ir kļūt par Višnu bhaktu un valkāt četras malas?
No ārpuses viņš var izskatīties pēc tīra zelta, bet no iekšpuses ir piebāzts ar putekļiem. ||145||
Kabeer, ļauj sev būt akmenim uz taciņas; atmet savu egoistisko lepnumu.
Šāds pazemīgs kalps sastaps Dievu Kungu. ||146||
Kabeer, kas gan būtu labs, būt par akmeni? Ceļotājam ceļā tas tikai kaitētu.
Tavs kalps, Kungs, ir kā zemes putekļi. ||147||
Kabeer, kā tad, ja viens varētu kļūt par putekļiem? To uzpūš vējš un pielīp pie ķermeņa.
Tā Kunga pazemīgajam kalpam jābūt kā ūdenim, kas visu attīra. ||148||
Kabeer, kā tad, ja kāds varētu kļūt par ūdeni? Tas kļūst auksts, tad karsts.
Tā Kunga pazemīgajam kalpam jābūt tādam pašam kā Kungam. ||149||
Reklāmkarogi viļņojas virs augstajām savrupmājām, kas ir piepildītas ar zeltu un skaistām sievietēm.
Bet labāk par tām ir sausa maize, ja kāds svēto biedrībā dzied Tā Kunga slavas slavas dziesmas. ||150||
Kabeer, tuksnesis ir labāks par pilsētu, ja tur dzīvo Kunga bhaktas.
Bez mana mīļotā Kunga man tā ir kā nāves pilsēta. ||151||
Kabīrs, starp Gangas un Jamunas upēm, debesu klusuma krastā,
tur Kabīrs ir izveidojis savu māju. Klusie gudrie un pazemīgie Tā Kunga kalpi meklē ceļu, kā tur nokļūt. ||152||
Kabīr, ja mirstīgais turpinās mīlēt Kungu beigās, kā viņš solīja sākumā,
neviens nabaga dimants, pat ne miljoniem dārgakmeņu, nevar viņam līdzināties. ||153||
Kabeer, es redzēju dīvainu un brīnišķīgu lietu. Veikalā tika pārdota dārglieta.
Tā kā pircēja nebija, tas devās apmaiņā pret čaulu. ||154||
Kabeer, kur ir garīgā gudrība, tur ir taisnība un Dharma. Kur ir meli, tur ir grēks.
Kur ir alkatība, tur ir nāve. Kur ir piedošana, tur ir pats Dievs. ||155||
Kabeer, kāds labums atteikties no Maijas, ja mirstīgais neatmet savu lepnumu?
Pat klusos gudros un gaišreģus iznīcina lepnums; lepnums noēd visu. ||156||
Kabī, Patiesais Guru ir mani saticis; Viņš vērsa pret mani Šabada bultu.
Tiklīdz tas mani skāra, es nokritu zemē ar caurumu sirdī. ||157||
Kabīr, ko var darīt Patiesais Guru, ja vainīgi ir Viņa sikhi?
Aklie nepieņem nevienu no Viņa Mācībām; tas ir tikpat bezjēdzīgi kā iepūst bambusā. ||158||
Kabīrei, karaļa sievai ir visādi zirgi, ziloņi un pajūgi.