Tas ir īslaicīgs, tāpat kā viļņi jūrā un zibens uzliesmojums.
Bez Kunga nav cita aizsarga, bet jūs esat Viņu aizmirsuši.
Nanaks runā Patiesību. Pārdomā to, ak prāts; tu mirsi, melnais brieži. ||1||
Ak, kameņu, tu klīst starp ziediem, bet tevi gaida briesmīgas sāpes.
Esmu savam Guru prasījis patiesu sapratni.
Esmu savam Patiesajam Guru lūgusi izpratni par kameņu, kura ir tik ļoti saistīta ar dārza ziediem.
Saulei lecot, ķermenis nokritīs, un tas tiks pagatavots karstā eļļā.
Tu tiksi sasiets un sists uz Nāves ceļa, bez Šabada Vārda, ak vājprātīgais.
Nanaks runā Patiesību. Pārdomā to, ak prāts; tu mirsi, ak kameņu. ||2||
Ak, mana svešā dvēsele, kāpēc tu iekrīti sapiņos?
Patiesais Kungs mājo jūsu prātā; kāpēc tu esi iesprostota nāves cilpā?
Zivs pamet ūdeni ar asarām acīm, kad zvejnieks izmet tīklu.
Maijas mīlestība pasaulei ir patīkama, taču galu galā šī maldība tiek izkliedēta.
Tāpēc veiciet garīgo pielūgsmi, savienojiet savu apziņu ar To Kungu un izkliedējiet trauksmi no sava prāta.
Nanaks runā Patiesību; koncentrējiet savu apziņu uz Kungu, mana svešā dvēsele. ||3||
Upes un strauti, kas šķiras, var kādreiz atkal apvienoties.
Vecumā pēc vecuma tas, kas ir salds, ir indes pilns; cik reti jogs to saprot.
Retais cilvēks, kurš koncentrē savu apziņu uz Patieso Guru, intuitīvi pazīst un apzinās Kungu.
Bez Naama, Tā Kunga Vārda, neapdomīgie muļķi klīst šaubās un tiek izpostīti.
Tie, kuru sirdis neskar garīgā pielūgsme un Patiesā Kunga Vārds, beigās skaļi raudās un vaimanās.
Nanaks runā Patiesību; caur Šabada Patieso Vārdu tie, kas ilgi ir šķirti no Tā Kunga, atkal tiek apvienoti. ||4||1||5||
Viens Universāls Dievs Radītājs. Patiesā Guru žēlastība:
Aasaa, Trešais Mīls, Čhants, Pirmā māja:
Manās mājās tiek dziedātas patiesas kāzu līksmības dziesmas; manas mājas ir izrotātas ar Šabada Patieso Vārdu.
Dvēsele-līgava ir satikusi savu Vīru Kungu; Pats Dievs ir pabeidzis šo savienību.
Pats Dievs ir pabeidzis šo savienību; dvēseles līgava savā prātā, mierīgas nosvērtības apreibinātā, glabā Patiesību.
Izgreznota ar Guru Šabada Vārdu un izdaiļota ar Patiesību, viņa mūžīgi bauda savu Mīļoto, Viņa Mīlestības piesātināta.
Izskaužot savu ego, viņa iegūst savu Vīru Kungu, un tad Kunga cildenā būtība mājo viņas prātā.
Saka Nanaka, auglīga un pārtikusi ir visa viņas dzīve; viņa ir izrotāta ar Guru Šabada Vārdu. ||1||
Dvēseles līgava, kuru nomaldījusi dualitāte un šaubas, nesasniedz savu Vīru Kungu.
Šai dvēseles līgavai nav tikumu, un viņa velti tērē savu dzīvi.
Pašprātīgā, nezinošā un apkaunojošā manmuha velti tērē savu dzīvi, un galu galā viņa nonāk līdz bēdām.
Bet, kad viņa kalpo savam Patiesajam Guru, viņa iegūst mieru, un tad viņa satiek savu Vīru Kungu aci pret aci.
Redzot savu vīru Kungu, viņa uzzied; viņas sirds ir sajūsmā, un viņu izdaiļo Šabada Patiesais Vārds.
Ak, Nanak, bez Vārda dvēseles līgava klīst apkārt, šaubu maldināta. Satiekot savu mīļoto, viņa iegūst mieru. ||2||