Tikai daži, kā Gurmuhs, atcerējās To Kungu.
Dharmiskajai ticībai, kas atbalsta un atbalsta zemi, bija tikai divas kājas; Gurmukhiem tika atklāta patiesība. ||8||
Ķēniņi rīkojās taisnīgi tikai pašlabuma dēļ.
Saistīti ar cerībām uz atlīdzību, viņi ziedoja labdarības organizācijām.
Bez Tā Kunga Vārda atbrīvošanās nenotika, lai gan viņi nogura no rituālu veikšanas. ||9||
Praktizējot reliģiskos rituālus, viņi meklēja atbrīvošanos,
bet atbrīvošanās dārgums nāk tikai slavējot Šabadu.
Bez Guru Šabada Vārda atbrīvošana netiek iegūta; piekopjot liekulību, viņi apmulsuši klīst apkārt. ||10||
Mīlestību un pieķeršanos Maijai nevar atmest.
Viņi vienīgie atrod atbrīvošanu, kuri praktizē Patiesības darbus.
Dienu un nakti bhaktas paliek kontemplatīvas meditācijas piesātinātas; viņi kļūst līdzīgi savam Kungam un Skolotājam. ||11||
Daži dzied un praktizē intensīvu meditāciju, kā arī veic attīrošās vannas svētceļojumu svētnīcās.
Viņi staigā tā, kā Tu viņiem gribi staigāt.
Ar spītīgiem sevis apspiešanas rituāliem Kungs nav apmierināts. Neviens nekad nav ieguvis godu bez Kunga, bez Guru. ||12||
Dzelzs laikmetā, Kali jugas tumšajā laikmetā, ir palicis tikai viens spēks.
Bez Perfektā Guru neviens to pat nav aprakstījis.
Pašprātīgie manmuki ir sarīkojuši nepatiesības izrādi. Bez Patiesā Guru šaubas nepazūd. ||13||
Patiesais Guru ir Kungs Radītājs, neatkarīgs un bezrūpīgs.
Viņš nebaidās no nāves un nav atkarīgs no mirstīgajiem cilvēkiem.
Ikviens, kas Viņam kalpo, kļūst nemirstīgs un neiznīcīgs, un nāve netiks spīdzināts. ||14||
Kungs Radītājs ir iestiprinājis sevi Guru.
Gurmukh ietaupa neskaitāmus miljonus.
Pasaules Dzīve ir visu būtņu Lielā devēja. Bezbailīgajam Kungam vispār nav netīrības. ||15||
Ikviens lūdz guru, Dieva mantzini.
Viņš pats ir nevainojams, neizzināmais, bezgalīgais Kungs.
Nanaks runā Patiesību; viņš lūdz Dievu. Lūdzu, svētī mani ar Patiesību pēc Tavas gribas. ||16||4||
Maarū, pirmais Mīls:
Patiesais Kungs savienojas ar tiem, kas ir vienoti ar Šabada Vārdu.
Kad tas Viņam patīk, mēs intuitīvi saplūstam ar Viņu.
Pārpasaulīgā Kunga Gaisma caurstrāvo trīs pasaules; cita nemaz nav, ak, likteņa brāļi un māsas. ||1||
Es esmu Viņa kalps; Es kalpoju Viņam.
Viņš ir neizzināms un noslēpumains; Viņu iepriecina Šabads.
Radītājs ir savu bhaktu Labdaris. Viņš tiem piedod – tāds ir Viņa diženums. ||2||
Patiesais Kungs dod un dod; Viņa svētības nekad netrūkst.
Nepatiesie saņem, bet pēc tam noliedz, ka ir saņēmuši.
Viņi nesaprot savu izcelsmi, viņus neiepriecina Patiesība, un tāpēc viņi klīst dualitātē un šaubās. ||3||
Gurmuki paliek nomodā un apzinās dienu un nakti.
Sekojot Guru Mācībām, viņi pazīst Patiesā Kunga Mīlestību.
Pašprātīgie manmuki paliek miegā un tiek izlaupīti. Gurmuki paliek sveiki un veseli, ak, likteņa brāļi un māsas. ||4||
Viltus nāk, un viltus aiziet;
melu piesātināti, viņi praktizē tikai melus.
Tie, kas ir piesātināti ar Šabadu, tiek tērpti godā Tā Kunga pagalmā; gurmuki koncentrē savu apziņu uz Viņu. ||5||
Viltus apkrāpj un laupītāji.
Dārzs ir izpostīts, tāpat kā skarbs tuksnesis.
Bez Naama, Tā Kunga Vārda, nekas negaršo salds; aizmirstot Kungu, viņi cieš bēdās. ||6||
Saņemot Patiesības barību, cilvēks ir apmierināts.
Patiess ir Vārda dārgakmeņa krāšņais diženums.
Kas saprot pats sevi, tas apzinās Kungu. Viņa gaisma saplūst Gaismā. ||7||