Patiesais Guru ir dvēseles dzīvības devējs, bet nelaimīgie Viņu nemīl.
Šī iespēja vairs nenonāks viņu rokās; beigās viņi cietīs mokās un nožēlos. ||7||
Ja labs cilvēks tiecas pēc labestības sev, viņam ir zemu jāpaliekas, pazemīgi padodoties Guru.
Nanaks lūdz: lūdzu, izrādi man laipnību un līdzjūtību, ak, mans Kungs un Skolotāj, lai es varētu uzklāt uz savas pieres Patiesā Guru putekļus. ||8||3||
Kānra, ceturtais Mehls:
Ak, prāts, esi noskaņots uz Viņa Mīlestību un dziedi.
Dieva bailes padara mani bezbailīgu un nevainojamu; Esmu iekrāsojies Guru Mācību krāsā. ||1||Pauze||
Tie, kas ir noskaņoti uz Tā Kunga Mīlestību, paliek līdzsvaroti un atdalīti uz visiem laikiem; viņi dzīvo pie Tā Kunga, kas nāk viņu namā.
Ja esmu svētīts ar viņu kāju putekļiem, tad es dzīvoju. Sniedzot savu žēlastību, Viņš pats to piešķir. ||1||
Mirstīgās būtnes ir pieķērušās alkatībai un dualitātei. Viņu prāti ir nenobrieduši un nederīgi, un viņi nepieņems Viņa Mīlestības Krāsu.
Bet viņu dzīves tiek pārveidotas caur Guru Mācību Vārdu. Tiekoties ar Guru, Pirmo Būtni, viņi ir nokrāsoti Viņa Mīlestības krāsā. ||2||
Ir desmit jutekļu un darbības orgāni; tie desmit klīst nesavaldīgi. Trīs dispozīciju ietekmē tie nav stabili pat uz mirkli.
Saskaroties ar Patieso Guru, viņi tiek pakļauti kontrolei; tad tiek sasniegta pestīšana un atbrīvošanās. ||3||
Vienīgais Visuma Radītājs ir visu caurstrāvojošs visur. Visi atkal saplūdīs Vienotajā.
Viņa Vienai Formai ir viena un daudzas krāsas; Viņš visu vada saskaņā ar Savu Vieno Vārdu. ||4||
Gurmukhs apzinās Vienīgo un Vienīgo Kungu; Viņš tiek atklāts Gurmukam.
Gurmukhs aiziet un satiekas ar Kungu Viņa savrupmājā dziļi sevī; tur vibrē Šabada Neatceltais Vārds. ||5||
Dievs radīja visas Visuma būtnes un radības; Viņš svētī Gurmuku ar slavu.
Nesatiekoties ar Guru, neviens neiegūst Viņa Klātbūtnes Savrupmāju. Viņi cieš no agonijas, kas nāk un aiziet reinkarnācijā. ||6||
Neskaitāmas dzīves esmu bijis šķirts no sava Mīļotā; Savā Žēlsirdībā Guru ir apvienojis mani ar Viņu.
Satiekoties ar Patieso Guru, esmu atradis absolūtu mieru, un mans piesārņotais intelekts uzplaukst. ||7||
Ak Kungs, Har, Har, lūdzu, piešķir savu žēlastību; Ak, pasaules dzīve, ieaudzini manī ticību Naam.
Nanak ir Guru, Guru, Patiesais Guru; Es esmu iegrimis Patiesā Guru svētnīcā. ||8||4||
Kānra, ceturtais Mehls:
Ak prāts, ej pa Guru Mācību Ceļu.
Tāpat kā savvaļas ziloni pakļauj sviras, prātu disciplinē Guru Šabada Vārds. ||1||Pauze||
Klīstošais prāts klīst, klīst un klejo desmit virzienos; bet Guru to tur un ar mīlestību pieskaņo Kungam.
Patiesais Guru dziļi sirdī implantē Šabada Vārdu; Ambrosial Naam, Tā Kunga Vārds, ieplūst mutē. ||1||
Čūskas ir piepildītas ar indīgu indi; Guru Šabada Vārds ir pretlīdzeklis – ievietojiet to savā mutē.
Čūska Maija pat netuvojas tam, kurš ir atbrīvojies no indes un ar mīlestību noskaņojies uz Kungu. ||2||
Mantkārības suns miesas ciemā ir ļoti spēcīgs; Guru to sit un vienā mirklī izdzen ārā.
Tur ir apmetusies patiesība, apmierinātība, taisnība un Dharma; Tā Kunga ciemā dziediet Tā Kunga slavas slavas dziesmas. ||3||