Garīgie skolotāji un meditētāji to sludina.
Viņš pats visu baro; neviens cits nevar novērtēt Viņa vērtību. ||2||
Mīlestība un pieķeršanās Maijai ir pilnīga tumsa.
Egotisms un īpašumtiesības ir izplatījušās visā Visuma plašumos.
Nakti un diena, tie deg, diena un nakts; bez Guru nav ne miera, ne klusuma. ||3||
Viņš pats vieno, un Viņš pats atdala.
Viņš pats nodibina, un Viņš pats atdalās.
Patiess ir Viņa pavēles Hukam, un patiess ir Viņa Visuma plašums. Neviens cits nevar dot nevienu komandu. ||4||
Viņš vienīgais ir pieķēries Tam Kungam, kuru Kungs piesaista Sev.
Ar Guru žēlastību bailes no nāves aizbēg.
Šabads, miera devējs, mūžīgi mīt dziļi patības kodolā. Tas, kurš ir Gurmuks, saprot. ||5||
Pats Dievs vieno tos, kas ir vienoti Viņa Savienībā.
Viss, ko liktenis ir iepriekš noteicis, nevar tikt izdzēsts.
Naktī un dienā, Viņa bhaktas pielūdz Viņu, dienu un nakti; tas, kurš kļūst par Gurmuku, kalpo Viņam. ||6||
Kalpojot Patiesajam Guru, tiek piedzīvots ilgstošs miers.
Viņš pats, visa Devējs, ir atnācis un mani satika.
Apvaldot egoismu, slāpju uguns ir nodzisusi; apcerot Šabada Vārdu, tiek atrasts miers. ||7||
Tas, kurš ir pieķēries savam ķermenim un ģimenei, nesaprot.
Bet tas, kurš kļūst par Gurmuku, redz Kungu ar savām acīm.
Dienu un nakti viņš daudzina Naāmu, dienu un nakti; tiekoties ar savu mīļoto, viņš atrod mieru. ||8||
Pašprātīgais manmuhs klīst izklaidīgs, pieķēries dualitātei.
Tas nelaimīgais nožēlojamais – kāpēc viņš vienkārši nenomira, tiklīdz piedzima?
Nākot un ejot, viņš velti iznieko savu dzīvi. Bez Guru atbrīvošana netiek iegūta. ||9||
Ķermenis, kas ir notraipīts ar egoisma netīrumiem, ir nepatiess un nešķīsts.
To var mazgāt simts reizes, bet tā netīrumi joprojām netiek noņemti.
Bet, ja tas ir mazgāts ar Šabada Vārdu, tad tas ir patiesi attīrīts un nekad vairs netiks netīrs. ||10||
Pieci dēmoni iznīcina ķermeni.
Viņš mirst un mirst vēlreiz, lai tikai tiktu reinkarnēts; viņš nedomā par Šabadu.
Emocionālās pieķeršanās Maijai tumsa ir viņa iekšējā būtnē; it kā sapnī viņš nesaprot. ||11||
Daži uzvar piecus dēmonus, pieķeroties Šabadam.
Viņi ir svētīti un ļoti laimīgi; Patiesais Guru nāk viņus satikt.
Savas iekšējās būtības kodolā viņi kavējas pie Patiesības; noskaņoti uz Tā Kunga Mīlestību, tie intuitīvi saplūst Viņā. ||12||
Guru ceļš ir zināms caur Guru.
Viņa ideālais kalps sasniedz apzināšanos caur Šabadu.
Dziļi savā sirdī viņš mūžīgi mājo pie Šabada; viņš ar mēli garšo Patiesā Kunga cildeno būtību. ||13||
Egotismu uzvar un pakļauj Šabads.
Es savā sirdī esmu ierakstījis Tā Kunga Vārdu.
Izņemot Vienoto Kungu, es nezinu neko. Kas būs, tas automātiski būs. ||14||
Bez Patiesā Guru neviens neiegūs intuitīvu gudrību.
Gurmuks saprot un ir iegrimis Patiesajā Kungā.
Viņš kalpo Patiesajam Kungam un ir noskaņots uz Patieso Šabadu. Šabads izdzen egoismu. ||15||
Viņš pats ir tikumības devējs, kontemplatīvais Kungs.
Gurmukh tiek dota uzvarošajiem kauliņiem.
Ak, Nanak, iegremdējies Naamā, Tā Kunga Vārdā, cilvēks kļūst patiess; no Patiesā Kunga tiek iegūts gods. ||16||2||
Maarū, trešais Mīls:
Viens Patiess Kungs ir Pasaules Dzīvība, Lielais Devējs.
Kalpojot Guru caur Šabada Vārdu, Viņš tiek realizēts.