Vārds padara cilvēku tīru un bezbailīgu.
Tas liek bezsaimnieka kļūt par visu saimnieku. Es viņam esmu upuris.
Tāds cilvēks nav reinkarnējies vēlreiz; viņš dzied Dieva godību. ||5||
Iekšēji un ārēji viņš pazīst Vienoto Kungu;
caur Guru Šabada Vārdu viņš apzinās sevi.
Viņam Kunga galmā ir Patiesā Šabada karogs un zīmotnes. ||6||
Tas, kurš mirst Šabadā, paliek savās mājās.
Viņš nenāk un neiet reinkarnācijā, un viņa cerības ir mazas.
Caur Guru Šabada Vārdu viņa sirds-lotoss uzzied. ||7||
Ikvienu, ko redz, vada cerība un izmisums,
seksuālās vēlmes, dusmu, korupcijas, bada un slāpju dēļ.
Ak, Nanak, tie vientuļnieki, kas satiekas ar Kungu, ir tik reti sastopami. ||8||7||
Gaurē, pirmais Mīls:
Satiekot šādu vergu, tiek iegūts miers.
Sāpes tiek aizmirstas, kad tiek atrasts Patiesais Kungs. ||1||
Redzot viņa daršānas svētīgo redzējumu, mana izpratne ir kļuvusi pilnīga.
Attīrošās vannas sešdesmit astoņās svētceļojumu svētnīcās ir viņa kāju putekļos. ||1||Pauze||
Manas acis ir apmierinātas ar pastāvīgo Vienotā Kunga mīlestību.
Manu mēli attīra Kunga viscildenākā būtība. ||2||
Manas darbības ir patiesas, un dziļi savā būtībā es Viņam kalpoju.
Manu prātu apmierina Neizdibināmais, Noslēpumainais Kungs. ||3||
Kur es skatos, tur es atrodu Patieso Kungu.
Bez izpratnes pasaule strīdas ar meliem. ||4||
Kad Guru dod norādījumus, tiek iegūta izpratne.
Cik reti ir tas Gurmuks, kurš saprot. ||5||
Parādi savu žēlsirdību un izglāb mani, Pestītāja Kungs!
Bez saprašanas cilvēki kļūst par zvēriem un dēmoniem. ||6||
Guru ir teicis, ka cita nemaz nav.
Tātad, sakiet man, kas man jāredz un kas man jāpielūdz? ||7||
Svēto dēļ Dievs ir izveidojis trīs pasaules.
Tas, kurš saprot savu dvēseli, apcer realitātes būtību. ||8||
Tāds, kura sirds ir piepildīta ar Patiesību un patiesu mīlestību
- lūdzas Nanaks, es esmu viņa kalps. ||9||8||
Gaurē, pirmais Mīls:
Brahma darbojās lepni un nesaprata.
Tikai tad, kad viņš saskārās ar Vēdu sabrukumu, viņš nožēloja grēkus.
Atceroties Dievu meditācijā, prāts ir samierināts. ||1||
Tāds ir briesmīgais pasaules lepnums.
Guru likvidē lepnumu tiem, kas ar Viņu satiekas. ||1||Pauze||
Karalis Bals maijā un egoismā,
sarīkoja savus svinīgos dzīres, bet viņš bija lepnuma uzpūsts.
Bez Guru padoma viņam bija jādodas uz pazemi. ||2||
Hari Čands ziedoja labdarību un izpelnījās publisku atzinību.
Bet bez Guru viņš neatrada Noslēpumainā Kunga robežas.
Pats Kungs maldina cilvēkus, un Viņš pats sniedz izpratni. ||3||
Ļaunprātīgais Harnaakhash izdarīja ļaunus darbus.
Dievs, visa Kungs, ir lepnuma iznīcinātājs.
Viņš dāvāja Savu Žēlsirdību un izglāba Prahlaadu. ||4||
Rāvans bija maldīgs, muļķīgs un negudrs.
Šrilanka tika izlaupīta, un viņš zaudēja galvu.
Viņš nodevās ego, un viņam trūka Patiesā Guru mīlestības. ||5||
Tas Kungs nogalināja tūkstošroču Ardžunu un dēmonus Madhu-keetab un Meh-khaasaa.
Viņš satvēra Harnaakhašu un saplēsa viņu ar nagiem.
Dēmoni tika nogalināti; viņi nepraktizēja garīgo pielūgsmi. ||6||
Dēmoni Jaraa-sandh un Kaal-jamun tika iznīcināti.
Rakat-beej un Kaal-naym tika iznīcināti.
Nogalinot dēmonus, Tas Kungs izglāba Savus svētos. ||7||
Viņš pats kā Patiesais Guru apcer Šabadu.