Ak, Nanak, nogalinot savu ego, viņš ir apmierināts; meteors izšāvis pāri debesīm. ||1||
Gurmukhi paliek nomodā un apzinās; viņu egoistiskais lepnums ir izskausts.
Nakts un diena, viņiem ir rītausma; tie saplūst Patiesajā Kungā.
Gurmuki ir saplūduši Patiesajā Kungā; tie ir patīkami Viņa prātam. Gurmukhi ir neskarti, sveiki un veseli, nomodā un nomodā.
Guru svētī viņus ar Patiesā Vārda Ambrosiālo nektāru; tie ir mīļi noskaņoti uz Kunga kājām.
Tiek atklāta Dievišķā Gaisma, un šajā Gaismā viņi sasniedz apzināšanos; pašprātīgie manmuki klīst šaubās un apjukumā.
Ak, Nanak, kad uzaust rītausma, viņu prāti ir apmierināti; viņi savu dzīves nakti pavada nomodā un apzinājušies. ||2||
Aizmirstot kļūdas un trūkumus, tikumība un nopelni ienāk mājās.
Viens Kungs caurstrāvo visur; cita nemaz nav.
Viņš ir visu caurstrāvojošs; cita nav. Prāts nāk ticēt, no prāta.
Tas, kurš nodibināja ūdeni, zemi, trīs pasaules, katru sirdi - ka Dievu pazīst gurmuki.
Bezgalīgais, Visvarenais Kungs ir Radītājs, cēloņu cēlonis; izdzēšot trīsfāzu maiju, mēs saplūstam Viņā.
Ak, Nanak, trūkumi tiek izšķīdināti ar nopelniem; tādas ir Guru Mācības. ||3||
Mana atnākšana un aiziešana reinkarnācijā ir beigusies; šaubas un vilcināšanās ir pazudušas.
Uzvarot savu ego, es esmu satikusi Patieso Kungu, un tagad es valkāju Patiesības tērpu.
Guru ir atbrīvojis mani no egoisma; manas bēdas un ciešanas ir izkliedētas.
Mans spēks saplūst Gaismā; Es apzinos un saprotu sevi.
Šajā savu vecāku mājas pasaulē esmu apmierināts ar Šabadu; manā vīramājā, ārpus tās, es iepriecināšu savu vīru Kungu.
Ak, Nanak, Patiesais Guru ir apvienojis mani Savā Savienībā; mana atkarība no cilvēkiem ir beigusies. ||4||3||
Tukhaari, pirmais Mehls:
Šaubu maldināta, maldināta un apmulsusi dvēseles līgava vēlāk nožēlo un nožēlo grēkus.
Pametusi savu vīru Kungu, viņa guļ un nenovērtē Viņa vērtību.
Pametot savu vīru Kungu, viņa guļ un tiek izlaupīta savu kļūdu un trūkumu dēļ. Nakts šai līgavai ir tik sāpīga.
Seksuālā vēlme, dusmas un egoisms viņu iznīcina. Viņa deg egoismā.
Kad dvēseles gulbis pēc Tā Kunga pavēles aizlido, viņas putekļi sajaucas ar putekļiem.
Ak, Nanak, bez Patiesā Vārda viņa ir apmulsusi un maldījusies, tāpēc viņa nožēlo un nožēlo grēkus. ||1||
Lūdzu, uzklausi, mans mīļais vīra kungs, manā lūgšanā.
Tu mīt sevis mājās dziļi sevī, kamēr es ripoju kā putekļu bumba.
Bez mana Vīra Kunga es nevienam vispār nepatīku; ko es tagad varu teikt vai darīt?
Ambrosial Naam, Tā Kunga Vārds, ir saldākais nektāru nektārs. Caur Guru Šabada Vārdu es ar savu mēli dzeru šo nektāru.
Bez Vārda nevienam nav neviena drauga vai kompanjona; miljoni nāk un iet reinkarnācijā.
Nanak: peļņa ir nopelnīta, un dvēsele atgriežas mājās. Taisnība, patiesa ir Tavas Mācības. ||2||
Ak, Draugs, Tu esi ceļojis tik tālu no savas dzimtenes; Es sūtu savu mīlestības vēsti jums.
Es loloju un atceros to Draugu; šīs dvēseles līgavas acis ir asaru pilnas.
Dvēseles līgavas acis ir asaras; Es kavējos pie Taviem krāšņajiem tikumiem. Kā es varu satikt savu mīļoto Kungu Dievu?
Es nezinu nodevīgo ceļu, ceļu pie Tevis. Kā es varu Tevi atrast un šķērsot, mans vīrs, Kungs?
Caur Šabadu, Patiesā Guru Vārdu, šķirtā dvēsele-līgava satiekas ar Kungu; Es novietoju savu ķermeni un prātu Tavā priekšā.
Ak, Nanak, ambrosiālais koks nes visgardākos augļus; tiekoties ar savu Mīļoto, es nogaršoju saldo esenci. ||3||
Kungs tevi ir aicinājis uz Savas Klātbūtnes Savrupmāju – nekavējies!