Viņš pats slīkst četrās Vēdās; viņš noslīcina arī savus mācekļus. ||104||
Kabīr, lai kādus grēkus mirstīgais būtu izdarījis, viņš cenšas slēpties zem aizsega.
Bet galu galā tie visi tiks atklāti, kad Taisnīgais Dharmas tiesnesis izmeklēs. ||105||
Kabīr, tu esi atteicies no meditācijas uz Kungu, un tu esi izveidojis lielu ģimeni.
Tu turpini iesaistīties pasaulīgās lietās, bet neviens no taviem brāļiem un radiniekiem nepaliek. ||106||
Kabīrs, tie, kas atsakās no meditācijas uz Kungu un ceļas naktī, lai modinātu mirušo garus,
tiks reinkarnēti kā čūskas un ēdīs savus pēcnācējus. ||107||
Kabīre, sieviete, kura pamet meditāciju par Kungu un ievēro Ahoi rituālo gavēni,
tiks reinkarnēts kā ēzelis, lai nestu smagas nastas. ||108||
Kabeer, tā ir visgudrākā gudrība, sirdī daudzināt un meditēt par Kungu.
Tas ir kā spēlēšanās ar cūku; ja tu nokritīsi, tu neatradīsi atpūtas vietu. ||109||
Kabīr, svētīta ir tā mute, kas izrunā Tā Kunga Vārdu.
Tas attīra ķermeni un visu ciematu arī. ||110||
Kabeer, tā ģimene ir laba, kurā ir dzimis Kunga kalps.
Bet tā ģimene, kurā nepiedzimst Kunga kalps, ir bezjēdzīga kā nezāles. ||111||
Kabeer, dažos ir daudz zirgu, ziloņu un pajūgu, un tūkstošiem baneru vicinās.
Bet ubagošana ir labāka par šīm ērtībām, ja cilvēks pavada savas dienas, pārdomājot Kungu. ||112||
Kabeer, es esmu klejojis pa visu pasauli, nesot bungas uz pleca.
Neviens nepieder nevienam citam; Esmu to apskatījis un rūpīgi izpētījis. ||113||
Pērles ir izkaisītas uz ceļa; aklais nāk līdzi.
Bez Visuma Kunga Gaismas pasaule vienkārši iet viņiem garām. ||114||
Mana ģimene ir noslīkusi, Kabī, kopš mana dēla Kamāla dzimšanas.
Viņš ir atteicies no meditācijas par Kungu, lai atnestu mājās bagātību. ||115||
Kabeer, izej pretī svētajam cilvēkam; neņemiet līdzi nevienu citu.
Negriezies atpakaļ – turpini. Kas būs, tas būs. ||116||
Kabeer, nesaisti sevi ar to ķēdi, kas saista visu pasauli.
Kā sāls pazūd miltos, tā zudīs jūsu zelta ķermenis. ||117||
Kabīrs, dvēseles gulbis lido prom, un ķermenis tiek aprakts, un viņš joprojām izdara žestus.
Arī tad mirstīgais neatmet nežēlīgo acu skatienu. ||118||
Kabeer: ar savām acīm es redzu Tevi, Kungs; ar savām ausīm es dzirdu Tavu Vārdu.
Ar savu mēli daudzinu Tavu Vārdu; Es glabāju Tavas lotospēdas savā sirdī. ||119||
Kabīr, Patiesā Guru žēlastība mani pasargāja no debesīm un elles.
No sākuma līdz beigām es palieku priekā par Kunga Lotospēdām. ||120||
Kabīr, kā es vispār varu aprakstīt Kunga lotospēdu prieka apjomu?
Es nevaru aprakstīt tās cildeno godību; tas ir jāredz, lai to novērtētu. ||121||
Kabeer, kā es varu aprakstīt redzēto? Maniem vārdiem neviens neticēs.
Kungs ir tāds, kāds Viņš ir. Es dzīvoju sajūsmā, dziedot Viņa krāšņās slavas. ||122||