Nanaks lūdz Dievu: "Lūdzu, nāc un apvieno mani ar sevi."
Vaisaakh mēnesis ir skaists un patīkams, kad svētais liek man satikties ar Kungu. ||3||
Džeita mēnesī līgava ilgojas tikties ar Kungu. Visi pazemībā paklanās Viņa priekšā.
To, kurš ir satvēris Tā Kunga, Patiesā Drauga, tērpa apmali, neviens nevar turēt verdzībā.
Dieva Vārds ir Dārgakmens, Pērle. To nevar nozagt vai atņemt.
Kungā ir visas baudas, kas patīk prātam.
Kā Tas Kungs vēlas, tā Viņš rīkojas, un tā rīkojas Viņa radības.
Tikai viņi tiek saukti par svētīgiem, kurus Dievs ir darījis par saviem.
Ja cilvēki varētu satikt To Kungu ar saviem spēkiem, kāpēc viņi raudātu no šķirtības sāpēm?
Satiekoties ar Viņu Saadh Sangat, svētajā sabiedrībā, ak Nanak, tiek baudīta debesu svētlaime.
Džeita mēnesī viņu satiek rotaļīgais Vīrs Kungs, uz kura pieres ir ierakstīts tik labs liktenis. ||4||
Āsāras mēnesis šķiet karsts tiem, kas nav tuvu savam Vīram Kungam.
Viņi ir pametuši Dievu, Pirmo Būtni, Pasaules Dzīvi, un ir sākuši paļauties uz vienkāršiem mirstīgajiem.
Dualitātes mīlestībā dvēsele-līgava ir sagrauta; ap kaklu viņa nēsā Nāves cilpu.
Kā stādīsi, tā arī novāc ražu; tavs liktenis ierakstīts uz tavas pieres.
Dzīves nakts paiet, un beigās cilvēks nožēlo un nožēlo grēkus, un tad aiziet bez cerības.
Tie, kas tiekas ar svētajiem, tiek atbrīvoti Tā Kunga pagalmā.
Parādi man Savu Žēlsirdību, ak Dievs; Es esmu izslāpis pēc Tavas Daršānas svētītās vīzijas.
Bez Tevis, Dievs, nav neviena cita. Šī ir Nanaka pazemīgā lūgšana.
Āsāras mēnesis ir patīkams, kad Kunga Kājas mājo prātā. ||5||
Zāvana mēnesī dvēseles līgava ir laimīga, ja viņa iemīlas Kunga Lotospēdās.
Viņas prāts un ķermenis ir piesātināti ar Patiesā Mīlestību; Viņa vārds ir viņas vienīgais atbalsts.
Korupcijas prieki ir nepatiesi. Viss, kas redzams, pārvērtīsies pelnos.
Tā Kunga Nektāra pilieni ir tik skaisti! Tiekoties ar svēto svēto, mēs tos dzeram.
Meži un pļavas tiek atjaunoti un veldzēti ar Dieva Mīlestību, Visuvareno, Bezgalīgo Pirmo Būtni.
Mans prāts ilgojas satikt To Kungu. Ja vien Viņš izrādītu Savu Žēlsirdību un vienotu mani ar Sevi!
Tās līgavas, kuras ir ieguvušas Dievu, es esmu viņām mūžīgs upuris.
Ak, Nanak, kad Dārgais Kungs izrāda laipnību, Viņš izgrezno Savu līgavu ar Sava Šabada Vārdu.
Zāvans ir patīkams tām laimīgajām dvēseles līgavām, kuru sirdis rotā Tā Kunga Vārda kaklarota. ||6||
Bhaadon mēnesī viņu maldina šaubas, jo viņas pieķeršanās dualitātei.
Viņa var valkāt tūkstošiem rotājumu, bet no tiem nav nekāda labuma.
Tajā dienā, kad ķermenis iet bojā – tajā laikā viņa kļūst par spoku.
Nāves Vēstnesis viņu satver un tur, un nevienam neizpauž savu noslēpumu.
Un viņas mīļie vienā mirklī dodas tālāk, atstājot viņu vienu.
Viņa sagriež rokas, viņas ķermenis saviebās no sāpēm, un viņa kļūst no melna uz baltu.
Kā viņa iestādījusi, tā novāc ražu; tāds ir karmas lauks.
Nanaks meklē Dieva svētnīcu; Dievs viņam ir devis Viņa Kāju laivu.
Tie, kas mīl Guru, Aizstāvi un Glābēju Bhaadonā, netiks iemesti ellē. ||7||
Assu mēnesī mana mīlestība pret Kungu mani pārņem. Kā es varu iet un satikt To Kungu?