Ar Guru žēlastību es meditēju par Tā Kunga Vārdu; Es mazgāju Patiesā Guru Pēdas. ||1||Pauze||
Augstais pasaules Kungs, Visuma Valdnieks, tur savā svētnīcā tādu grēcinieku kā es
Tu esi vislielākā būtne, Kungs, lēnprātīgo sāpju iznīcinātājs; Tu esi ielicis Savu Vārdu manā mutē, Kungs. ||1||
Es esmu zemisks, bet es dziedu Tā Kunga augstās slavas, tiekoties ar Guru, patieso Guru, manu draugu.
Tāpat kā rūgtais nimmu koks, kas aug netālu no sandalkoka, mani caurvij sandalkoka aromāts. ||2||
Manas kļūdas un samaitātības grēki ir neskaitāmi daudz; atkal un atkal es tos apņemu.
Es esmu necienīgs, esmu smags akmens, kas grimst; bet Tas Kungs ir vedis mani pāri, kopā ar Saviem pazemīgajiem kalpiem. ||3||
Tos, kurus Tu izglābi, Kungs, visi viņu grēki ir iznīcināti.
Ak, žēlsirdīgais Dievs, kalpa Nanaka Kungs un Kungs, Tu esi pārcēlis pat tādus ļaunos neliešus kā Harnaakhash. ||4||3||
Nats, ceturtais Mīls:
Ak, mans prāts, daudziniet Tā Kunga Vārdu, Har, Har, ar mīlestību.
Kad Visuma Kungs Har, Hārs piešķīra Savu Žēlastību, tad es nokritu pie pazemīgo kājām un meditēju par Kungu. ||1||Pauze||
Kļūdījies un apmulsis par tik daudzām iepriekšējām dzīvēm, tagad esmu atnācis un ienācis Dieva svētnīcā.
Ak, mans Kungs un Skolotājs, Tu esi to lolotājs, kas nāk uz Tavu svētnīcu. Es esmu tik liels grēcinieks - lūdzu, izglāb mani! ||1||
Sabiedrojoties ar Tevi, Kungs, kurš gan netiktu izglābts? Vienīgi Dievs svētī grēciniekus.
Naamu Deivu, kalikonprinteri, ļaunie nelieši padzina, dziedot Tavas krāšņās slavas; Ak Dievs, Tu sargāji sava pazemīgā kalpa godu. ||2||
Tie, kas dzied Tavas slavas slavas, ak mans Kungs un Skolotāj – es esmu upuris, upuris, upuris tiem.
Tās mājas un mājas ir svētītas, uz kurām nosēžas pazemīgo kāju putekļi. ||3||
Es nevaru aprakstīt Tavus krāšņos tikumus, Dievs; Tu esi lielākais no diženajiem, ak, lielais, sākotnējais Kungs Dievs.
Lūdzu, apvelciet Savu Žēlsirdību pret kalpu Nanaku, Dievs; Es kalpoju pie jūsu pazemīgo kalpu kājām. ||4||4||
Nats, ceturtais Mīls:
Ak, mans prāts, ticiet un daudziniet Tā Kunga Vārdu, Har, Har.
Dievs, Visuma Skolotājs, ir aplējis Savu Žēlsirdību pār mani, un caur Guru Mācībām manu intelektu ir veidojis Naams. ||1||Pauze||
Tā Kunga pazemīgais kalps dzied Tā Kunga slavinājumu Har, Har, klausoties Guru Mācībās.
Tā Kunga Vārds nopļauj visus grēkus, tāpat kā zemnieks, kas nopļauj savu labību. ||1||
Tu vienīgais zini Tavus slavinājumus, Dievs; Es pat nevaru aprakstīt Tavus krāšņos tikumus, Kungs.
Tu esi tas, kas Tu esi, Dievs; Tu viens pats zini savus brīnišķīgos tikumus, Dievs. ||2||
Mirstīgos saista daudzas Maijas cilpas saites. Meditējot par Kungu, mezgls ir atraisīts,
kā zilonis, kuru ūdenī noķēra krokocils; tā atcerējās To Kungu un daudzināja Tā Kunga Vārdu, un tika atbrīvota. ||3||
Ak, mans Kungs un Skolotājs, Visaugstais Kungs Dievs, Pārpasaulīgais Kungs, cauri laikiem mirstīgie meklē Tevi.
Tavu apmēru nevar ne novērtēt, ne zināt, ak, kalpa Nanaka lielais Dievs. ||4||5||
Nats, ceturtais Mīls:
Ak, mans prāts, šajā Kali jugas tumšajā laikmetā Kunga slavēšanas Kirtans ir cienīgs un slavējams.
Kad žēlsirdīgais Kungs Dievs izrāda laipnību un līdzjūtību, cilvēks krīt pie Patiesā Guru kājām un meditē uz Kungu. ||1||Pauze||