Mana cerība ir tik spēcīga, ka tikai šai cerībai vajadzētu piepildīt manas cerības.
Kad Patiesais Guru kļūst žēlsirdīgs, tad es sasniedzu Pilnīgo Kungu.
Mans ķermenis ir piepildīts ar tik daudzām nepilnībām; Esmu klāts ar kļūdām un trūkumiem.
Ak Kungs! Kad patiesais Guru kļūst žēlsirdīgs, tad prāts tiek noturēts savā vietā. ||5||
Nanaks saka: Es esmu meditējis par Kungu, Bezgalīgo un Bezgalīgo.
Šo pasaules okeānu ir tik grūti šķērsot; Patiesais Guru ir pārvedis mani pāri.
Mana atnākšana un atnākšana reinkarnācijā beidzās, kad es satiku Pilnīgo Kungu.
Ak Kungs! Es esmu ieguvis Kunga Vārda Ambrosiālo nektāru no Patiesā Guru. ||6||
Lotoss ir manā rokā; sirds pagalmā es dzīvoju mierā.
Ak, mans pavadonis, Dārgakmens ir man ap kaklu; to redzot, bēdas tiek noņemtas.
Es palieku pie Pasaules Kunga, Pilnīga Miera Kases. Ak Kungs!
Visa bagātība, garīgā pilnība un deviņi dārgumi ir Viņa Rokā. ||7||
Tie vīrieši, kas dodas baudīt citu vīriešu sievietes, cietīs kaunā.
Tie, kas zog citu bagātību - kā var noslēpt viņu vainu?
Tie, kas daudzina Tā Kunga svēto slavu, glābj un izpērk visas savas paaudzes.
Ak Kungs! Tie, kas klausās un apcer Visaugsto Kungu Dievu, kļūst šķīsti un svēti. ||8||
Debesis augšā izskatās jauki, un zeme ir skaista.
Zibens mirgo desmit virzienos; Es redzu sava mīļotā Seju.
Ja es dodos meklēt svešās zemēs, kā es varu atrast savu mīļoto?
Ak Kungs! Ja šāds liktenis ir ierakstīts manā pierē, es esmu iegrimusi Viņa Daršānas svētīgajā vīzijā. ||9||
Esmu redzējis visas vietas, bet nevienu nevar salīdzināt ar Tevi.
Pirmkungs, Likteņa Arhitekts, ir nodibinājis Tevi; tādējādi Tu esi izrotāts un izpušķots.
Ramdaspur ir pārtikusi un biezi apdzīvota, un nesalīdzināmi skaista.
Ak Kungs! Peldoties Raam Daas svētajā baseinā, grēki tiek nomazgāti, ak, Nanak. ||10||
Lietusputns ir ļoti gudrs; savā apziņā ilgojas pēc draudzīgā lietus.
Tā ilgojas pēc tā, kam piesaistīta tā dzīvības elpa.
Tas klīst nomākts, no meža uz mežu, ūdens lāses dēļ.
Ak Kungs! Tādā pašā veidā pazemīgais Tā Kunga kalps lūdz Naamu, Tā Kunga Vārdu. Nanaks viņam ir upuris. ||11||
Mana Drauga Apziņa ir nesalīdzināmi skaista. Tās noslēpumu nevar zināt.
Tas, kurš iegādājas nenovērtējamos tikumus, apzinās realitātes būtību.
Kad apziņa tiek absorbēta augstākajā apziņā, tiek atrasts liels prieks un svētlaime.
Ak Kungs! Kad nepastāvīgie zagļi tiek pārvarēti, tiek iegūta patiesā bagātība. ||12||
Sapņā mani pacēla; kāpēc es nesatvēru Viņa halāta apakšmalu?
Skatoties uz Skaisto Kungu, kas tur atpūšas, mans prāts bija apburts un apburts.
Es meklēju Viņa Pēdas - saki man, kur es varu Viņu atrast?
Ak Kungs! Pastāsti man, kā es varu atrast savu mīļoto, ak, mans pavadonis. ||13||
Acis, kas neredz Svēto, tās ir nožēlojamas.
Ausis, kas nedzird Nāda skaņas strāvu – tās tikpat labi var būt aizbāztas.
Mēle, kas neskandina Naāmu, ir jāizgriež pamazām.
Ak Kungs! Kad mirstīgais aizmirst Visuma Kungu, Suverēnu Kungu karali, viņš ar katru dienu kļūst vājāks. ||14||
Kamenes spārni ir ieķērušies lotosa reibinoši smaržīgajās ziedlapiņās.
Tā kā ekstremitātes ir sapinušās ziedlapiņās, tas zaudē sajūtu.