Atsakoties no ego, es viņiem kalpoju; tādējādi es satieku savu patieso vīru Kungu ar intuitīvu vieglumu.
Patiesais Vīrs Kungs nāk, lai satiktu dvēseles līgavu, kura praktizē Patiesību un ir piesātināta ar Šabada Patieso Vārdu.
Viņa nekad nekļūs par atraitni; viņa vienmēr būs laimīga līgava. Dziļi sevī viņa mājo Samaadhi debesu svētlaimē.
Viņas vīrs Kungs pilnībā izplatās visur; Redzot Viņu vienmēr klātesošo, viņa izbauda Viņa Mīlestību ar intuitīvu vieglumu.
Tie, kas ir sapratuši savu Vīra Kungu – es eju un jautāju tiem svētajiem par Viņu. ||3||
Atšķirtie satiekas arī ar savu Vīru Kungu, ja viņi krīt pie Patiesā Guru kājām.
Patiesais Guru ir mūžīgi žēlsirdīgs; caur Viņa Šabada Vārdu, trūkumi tiek nodedzināti.
Sadedzinot savus trūkumus caur Šabadu, dvēseles līgava izskauž savu dualitātes mīlestību un paliek patiesā, patiesā Kungā.
Izmantojot Patieso Šabadu, tiek iegūts mūžīgs miers, un egoisms un šaubas tiek kliedētas.
Bezvainīgais vīrs Kungs mūžīgi ir miera devējs; Ak, Nanak, caur Sava Šabada Vārdu Viņš tiek satikts.
Atšķirtie satiekas arī ar savu Vīru Kungu, ja viņi krīt pie Patiesā Guru kājām. ||4||1||
Vadahans, trešais Mīls:
Klausieties, Kunga līgavas: kalpojiet savam mīļotajam vīram Kungam un pārdomājiet Viņa Šabada Vārdu.
Nevērtīgā līgava nepazīst savu Vīru Kungu - viņa ir maldījusies; aizmirsusi savu vīru Kungu, viņa raud un vaimanā.
Viņa raud, domādama par savu Vīru Kungu, un viņa lolo Viņa tikumus; viņas Vīrs Kungs nemirst un neaiziet.
Kā Gurmuha viņa pazīst To Kungu; caur Viņa Šabada Vārdu Viņš tiek realizēts; caur Patiesu Mīlestību viņa saplūst ar Viņu.
To, kas nepazīst savu vīru Kungu, karmas Arhitektu, maldina meli – viņa pati ir nepatiesa.
Klausieties, Kunga līgavas: kalpojiet savam mīļotajam vīram Kungam un pārdomājiet Viņa Šabada Vārdu. ||1||
Viņš pats radīja visu pasauli; pasaule nāk un iet.
Maijas mīlestība ir izpostījusi pasauli; cilvēki mirst, piedzimst no jauna, atkal un atkal.
Cilvēki mirst, lai piedzimtu no jauna, atkal un atkal, kamēr viņu grēki pieaug; bez garīgās gudrības viņi ir maldināti.
Bez Šabada Vārda Vīrs Kungs nav atrodams; nevērtīgā, viltus līgava iznieko savu dzīvi, raudot un vaimanādama.
Viņš ir mans mīļotais vīrs Kungs, Pasaules Dzīve – par ko man raudāt? Tie vien raud, kas aizmirst savu Vīru Kungu.
Viņš pats radīja visu pasauli; pasaule nāk un iet. ||2||
Šis Vīrs Kungs ir Patiess, mūžīgi Patiess; Viņš nemirst un neaiziet.
Nezinošā dvēsele-līgava klīst maldos; dualitātes mīlestībā viņa sēž kā atraitne.
Viņa sēž kā atraitne, mīlestībā uz dualitāti; caur emocionālo pieķeršanos Maijai viņa cieš sāpes. Viņa kļūst veca, un viņas ķermenis novīst.
Kas ir nācis, tas viss pāries; caur dualitātes mīlestību viņi cieš no sāpēm.
Viņi neredz Nāves Vēstnesi; viņi ilgojas pēc Maijas, un viņu apziņa ir piesaistīta alkatībai.
Šis Vīrs Kungs ir Patiess, mūžīgi Patiess; Viņš nemirst un neaiziet. ||3||
Daži raud un vaimanā, šķirti no sava Vīra Kunga; aklie nezina, ka ar viņiem ir vīrs.
Ar Guru žēlastību viņi var satikties ar savu patieso vīru un vienmēr dziļi lolot Viņu.
Viņa lolo savu Vīru dziļi sevī – Viņš vienmēr ir ar viņu; pašprātīgie manmuki domā, ka Viņš ir tālu.
Šis korpuss ripo putekļos un ir pilnīgi bezjēdzīgs; tā neapzinās Kunga un Skolotāja Klātbūtni.