Dhanaasaree, Chhant, Fourth Mehl, First House:
Viens Universāls Dievs Radītājs. Patiesā Guru žēlastība:
Kad Dārgais Kungs piešķir Savu Žēlastību, cilvēks meditē par Naamu, Tā Kunga Vārdu.
Satiekoties ar patieso Guru, ar mīlestības pilnu ticību un ziedošanos cilvēks intuitīvi dzied Tā Kunga slavas slavas.
Nepārtraukti dziedot Viņa slavas slavas, nakti un dienu, cilvēks uzplaukst, kad tas ir patīkami Patiesajam Kungam.
Egotisms, iedomība un Maija tiek pamesti, un viņš intuitīvi iesūcas Naamā.
Pats Radītājs darbojas; kad Viņš dod, tad mēs saņemam.
Kad Dārgais Kungs piešķir Savu Žēlastību, mēs meditējam par Naamu. ||1||
Dziļi sevī es jūtu patiesu mīlestību pret Perfekto Patieso Guru.
Es kalpoju Viņam dienu un nakti; Es nekad Viņu neaizmirstu.
Es nekad Viņu neaizmirstu; Es atceros Viņu nakti un dienu. Kad es dziedu Naamu, tad es dzīvoju.
Ar savām ausīm es dzirdu par Viņu, un mans prāts ir apmierināts. Kā Gurmukh es dzeru Ambrosial Nektāru.
Ja Viņš piešķirs savu žēlastības skatienu, tad es satikšu Patieso Guru; mans izšķirīgais intelekts apdomātu Viņu, nakti un dienu.
Dziļi sevī es jūtu patiesu mīlestību pret Perfekto Patieso Guru. ||2||
Ar lielu laimi cilvēks pievienojas Sat Sangat, Patiesajai draudzei; tad cilvēks nāk, lai izbaudītu Kunga smalko būtību.
Dienu un nakti viņš ar mīlestību koncentrējas uz To Kungu; viņš saplūst debesu mierā.
Saplūstot debesu mierā, viņš kļūst patīkams Kunga prātam; viņš paliek mūžīgi nepiesaistīts un neskarts.
Viņš saņem godu šajā un nākamajā pasaulē, ar mīlestību koncentrējoties uz Tā Kunga Vārdu.
Viņš ir atbrīvots gan no baudām, gan sāpēm; viņš ir apmierināts ar visu, ko Dievs dara.
Lielas veiksmes dēļ cilvēks pievienojas Sat Sangat, Patiesajai draudzei, un tad nāk, lai izbaudītu Tā Kunga smalko būtību. ||3||
Dualitātes mīlestībā ir sāpes un ciešanas; Nāves Vēstnesis acīs pašmērķīgiem manmukiem.
Viņi raud un gaudo dienu un nakti, Maijas sāpju satverti.
Maijas sāpju noķerts, sava ego izprovocēts, viņš aiziet mūžībā, kliedzot: "Mans, mans!".
Viņš neatceras Dievu, Devēju, un galu galā aiziet, nožēlojot un nožēlojot grēkus.
Bez Vārda viņam nekas nesanāks; nevis viņa bērni, dzīvesbiedrs vai Maijas vilinājumi.
Dualitātes mīlestībā ir sāpes un ciešanas; Nāves Vēstnesis acīs pašmērķīgiem manmukiem. ||4||
Sniedzot Savu žēlastību, Kungs mani ir sapludinājis ar Sevi; Esmu atradis Kunga Klātbūtnes savrupmāju.
Es palieku stāvam ar plaukstām kopā; Esmu kļuvis Dieva prātam tīkams.
Kad kāds ir patīkams Dieva prātam, tad viņš saplūst ar Tā Kunga pavēles Hukam; padodoties Viņa Hukam, viņš atrod mieru.
Nakti un dienu viņš daudzina Tā Kunga Vārdu, dienu un nakti; intuitīvi, dabiski viņš meditē par Naamu, Tā Kunga Vārdu.
Caur Naamu tiek iegūts Naama krāšņais diženums; Naams ir patīkams Nanakam.
Sniedzot Savu žēlastību, Kungs mani ir sapludinājis ar Sevi; Esmu atradis Kunga Klātbūtnes savrupmāju. ||5||1||