Viņš dara visu, ko vēlas.
Neviens neko nav darījis un nevar izdarīt pats.
Ak, Nanak, caur Vārdu cilvēks tiek svētīts ar brīnišķīgu varenību un iegūst godu Patiesā Kunga pagalmā. ||16||3||
Maarū, trešais Mīls:
Visiem, kas nāks, būs jāaiziet.
Dualitātes mīlestībā viņus satver Nāves Vēstneša cilpa.
Tās pazemīgās būtnes, kuras aizsargā Patiesais Guru, ir izglābtas. Viņi saplūst Patiesākajā no Patiesajiem. ||1||
Pats Radītājs rada radību un uzrauga to.
Tikai Tajs ir pieņemams, kuram Viņš dāvā Savu žēlastības skatienu.
Gurmukhs iegūst garīgo gudrību un visu saprot. Nezinātāji rīkojas akli. ||2||
Pašprātīgais manmuhs ir cinisks; viņš nesaprot.
Viņš mirst un mirst vēlreiz, lai atdzimtu no jauna, un atkal bezjēdzīgi zaudē dzīvību.
Gurmukh ir piesātināts ar Naamu, Tā Kunga Vārdu; viņš atrod mieru un intuitīvi iegrimst Patiesajā Kungā. ||3||
Dzenoties pēc pasaulīgām lietām, prāts ir sarūsējis un sarūsējis.
Bet, tiekoties ar Perfect Guru, tas atkal tiek pārvērsts zeltā.
Kad Kungs pats piešķir piedošanu, tad tiek iegūts miers; caur Šabada Perfekto Vārdu cilvēks ir vienots ar Viņu. ||4||
Nepatiesi un ļauni domājošie ir visļaunākie no ļaunajiem.
Viņi ir visnecienīgākie no necienīgajiem.
Ar nepatiesu saprātu un neprātīgiem mutiskiem vārdiem, ļauni domājošiem, viņi neiegūst Naamu. ||5||
Necienīgā dvēseles līgava nav patīkama savam Vīram Kungam.
Viņas rīcība ir nepatiesa.
Muļķis nepazīst sava Vīra Kunga izcilību. Bez Guru viņa vispār nesaprot. ||6||
Ļaunprātīgā, ļaunā dvēseles līgava piekopj nelietību.
Viņa rotā sevi, bet viņas vīrs Kungs nav apmierināts.
Tikumīgā dvēseles līgava priecājas un apbur savu Vīru Kungu mūžīgi; Patiesais Guru apvieno viņu Savā Savienībā. ||7||
Pats Dievs izdod Hukam Savu pavēli un redz visu.
Dažiem tiek piedots saskaņā ar viņu iepriekš noteikto likteni.
Dienu un nakti viņi ir piesātināti ar Naamu, un viņi atrod Patieso Kungu. Viņš pats tos apvieno savā Savienībā. ||8||
Egotisms viņus piesaista emocionālās pieķeršanās sulai un liek viņiem skraidīt.
Gurmukhs ir intuitīvi iegrimis Tā Kunga Patiesajā Mīlestībā.
Viņš pats vieno, Viņš pats darbojas un redz. Bez Patiesā Guru izpratne netiek iegūta. ||9||
Daži apcer Šabada Vārdu; šīs pazemīgās būtnes vienmēr ir nomodā un apzinās.
Daži ir pieķērušies Maijas mīlestībai; šie nelaimīgie paliek aizmiguši.
Viņš pats darbojas un iedvesmo visus rīkoties; neviens cits neko nevar izdarīt. ||10||
Caur Guru Šabada Vārdu nāve tiek uzvarēta un nogalināta.
Saglabājiet Tā Kunga Vārdu savā sirdī.
Kalpojot Patiesajam Guru, tiek iegūts miers, un cilvēks saplūst Tā Kunga Vārdā. ||11||
Dualitātes mīlestībā pasaule klīst apkārt neprātīgi.
Iegrimusi mīlestībā un pieķeršanās Maijai, tā cieš no sāpēm.
Valkājot visādus reliģiskos tērpus, Viņš netiek iegūts. Bez Patiesā Guru miers nav atrodams. ||12||
Kurš ir vainīgs, ja Viņš pats visu dara?
Kā Viņš vēlas, tāds ir arī mūsu ceļš.
Viņš pats ir žēlsirdīgais miera devējs; kā Viņš vēlas, tā mēs sekojam. ||13||
Viņš pats ir Radītājs, un Viņš pats ir Baudītājs.
Viņš pats ir atdalīts, un Viņš pats ir piesaistīts.
Viņš pats ir nevainojams, līdzjūtīgs, nektāra cienītājs; Viņa pavēles Hukam nevar izdzēst. ||14||
Tiem, kas pazīst Vienoto Kungu, ir ļoti paveicies.