Tikai viņi turpmākajā pasaulē tiek slavēti kā drosmīgi karotāji, kas saņem patiesu godu Tā Kunga pagalmā.
Viņi tiek godināti Tā Kunga pagalmā; viņi aiziet ar godu un necieš sāpes turpmākajā pasaulē.
Viņi meditē par Vienoto Kungu un gūst sava atalgojuma augļus. Kalpojot Tam Kungam, viņu bailes tiek kliedētas.
Neļaujieties egoismam un pakavējieties savā prātā; pats Zinātājs zina visu.
Drosmīgo varoņu nāve ir svētīta, ja to apstiprina Dievs. ||3||
Nanaks: Par ko mums būtu jāraud, ak, Baba? Šī pasaule ir tikai spēle.
Kungs Skolotājs skatās uz Viņa darbu un apcer Savu radošo spēku.
Viņš apcer Savu radošo spēku, izveidojis Visumu. Tas, kurš to radījis, zina tikai Viņš.
Viņš pats to redz, un Viņš pats to saprot. Viņš pats apzinās savas pavēles Hukam.
Tas, kurš šīs lietas radījis, zina tikai Viņš. Viņa smalkā forma ir bezgalīga.
Nanaks: Par ko mums būtu jāraud, ak, Baba? Šī pasaule ir tikai spēle. ||4||2||
Wadahans, First Mehl, Dakhanee:
Patiesais Radītājs Kungs ir Patiess – to labi zināt; Viņš ir Patiesais Uzturētājs.
Viņš pats veidoja Savu Es; Patiesais Kungs ir neredzams un bezgalīgs.
Viņš saveda kopā un pēc tam atdalīja divus zemes un debesu slīpēšanas akmeņus; bez Guru ir tikai piķa tumsa.
Viņš radīja sauli un mēnesi; nakti un dienu viņi pārvietojas saskaņā ar Viņa Domu. ||1||
Ak, patiesais Kungs un Skolotājs, Tu esi patiess. Ak, patiesais Kungs, svētī mani ar savu mīlestību. ||Pauze||
Jūs radījāt Visumu; Jūs esat sāpju un baudas devējs.
Jūs radījāt sievieti un vīrieti, mīlestību pret indēm un emocionālu pieķeršanos Maijai.
Četri radīšanas avoti un Vārda spēks arī ir jūsu radīti. Jūs sniedzat atbalstu visām būtnēm.
Jūs esat padarījis Radījumu par savu troni; Jūs esat patiesais tiesnesis. ||2||
Tu radīji atnākšanu un aiziešanu, bet Tu esi vienmēr stabils, ak Kungs Radītājs.
Dzimstot un nāvē, nākot un aizejot, šī dvēsele tiek turēta samaitātības verdzībā.
Ļaunais cilvēks ir aizmirsis Naamu; viņš ir noslīcis - ko viņam tagad darīt?
Atmetot nopelnus, viņš ir iekraujis indīgo trūkumu kravu; viņš ir grēku tirgotājs. ||3||
Mīļotā dvēsele ir saņēmusi Aicinājumu, Patiesā Kunga Radītāja pavēli.
Dvēsele, vīrs, ir atdalījies no ķermeņa, līgavas. Tas Kungs ir atdalīto atkalapvienotājs.
Nevienam nerūp tavs skaistums, ak skaistā līgav.; Nāves Vēstnesis ir saistīts tikai ar Kunga Pavēlnieka pavēli.
Viņš neatšķir mazus bērnus no veciem cilvēkiem; viņš sarauj mīlestību un pieķeršanos. ||4||
Deviņas durvis aizver Patiesā Kunga pavēle, un gulbja dvēsele paceļas debesīs.
Ķermenis-līgava ir atdalīts un apkrāpts ar viltu; tagad viņa ir atraitne – vīra līķis guļ pagalmā miris.
Atraitne kliedz pie durvīm: "Mana prāta gaisma ir izdzisusi, mana māte, līdz ar viņa nāvi."
Tāpēc sauciet, ak, Vīra Kunga dvēseles līgavas, un pakavējieties pie Patiesā Kunga slavas slavas. ||5||
Viņas mīļotais ir attīrīts, mazgāts ūdenī un ietērpts zīda halātos.
Mūziķi spēlē, un tiek dziedāts Patiesā Kunga Vārdu Bani; pieci radinieki jūtas tā, it kā arī viņi būtu miruši, tik apjukuši ir viņu prāti.
"Atdalīšana no mana mīļotā man ir kā nāve!" raud atraitne. "Mana dzīve šajā pasaulē ir nolādēta un nevērtīga!"
Bet viņa vienīgā ir apstiprināta, kas mirst, vēl dzīva; viņa dzīvo sava Mīļotā Mīlestības dēļ. ||6||
Tāpēc raudiet sērās, jūs, kas atnācāt sērot; šī pasaule ir nepatiesa un krāpnieciska.