Gurmukhs saprot Šabada patieso Vārdu.
Viņam nav ģimenes, un viņam nav mātes.
Viens un vienīgais Kungs caurstrāvo un iespiežas dziļi visa kodolā. Viņš ir visu būtņu Atbalsts. ||13||
Egotisms, īpašumtiesības un mīlestība pret dualitāti
neviens no tiem nenāks kopā ar jums; tāda ir mūsu Kunga un Skolotāja iepriekš noteikta griba.
Ar Patiesā Guru praktizējiet Patiesību, un Patiesais Kungs atņems jūsu sāpes. ||14||
Ja Tu mani tā svētī, tad es atradīšu ilgstošu mieru.
Caur Šabada Patieso Vārdu es dzīvoju Patiesībā.
Patiesais Kungs ir manī, un mans prāts un ķermenis ir kļuvuši Patiesi. Esmu svētīts ar garīgās pielūgsmes pārpilnīgo dārgumu. ||15||
Viņš pats vēro un izdod Savu pavēli.
Viņš pats mūs iedvesmo paklausīt Viņa Gribai.
Ak, Nanak, tikai tie, kas ir noskaņoti uz Naamu, ir atdalīti; viņu prāti, ķermeņi un mēles ir izrotāti ar Naamu. ||16||7||
Maarū, trešais Mīls:
Viņš pats sevi radīja un radās.
Viens Kungs caurstrāvo visus, paliekot apslēpts.
Kungs, pasaules dzīvība, rūpējas par visiem. Kas pazīst pats sevi, tas apzinās Dievu. ||1||
Tas, kurš radīja Brahmu, Višnu un Šivu,
saista katru būtni ar tās uzdevumiem.
Viņš saplūst sevī, kurš ir tīkams Viņa Gribai. Gurmuks pazīst Vienoto Kungu. ||2||
Pasaule nāk un iet reinkarnācijā.
Piesaistīta Maijai, tā kavējas pie saviem daudzajiem grēkiem.
Tas, kurš apzinās Guru Šabada Vārdu, mūžīgi slavē mūžīgo, nemainīgo Patieso Kungu. ||3||
Daži ir pieķērušies saknei – atrod mieru.
Bet tie, kas ir pieķērušies zariem, iznieko savu dzīvi bezjēdzīgi.
Tās pazemīgās būtnes, kas daudzina Ambrosiālā Kunga Vārdu, rada ambrosiālos augļus. ||4||
Man nav tikumu; kādus vārdus man vajadzētu runāt?
Jūs redzat visu un nosverat tos uz saviem svariem.
Pēc savas gribas Tu mani pasargā, un es arī palieku. Gurmuks pazīst Vienoto Kungu. ||5||
Saskaņā ar Savu Gribu Tu mani saista ar maniem patiesajiem uzdevumiem.
Atsakoties no netikuma, esmu iegrimis tikumā.
Viens bezvainīgais patiesais Kungs paliek tikumā; caur Guru Šabada Vārdu Viņš tiek realizēts. ||6||
Kur es skatos, tur es Viņu redzu.
Dualitāte un ļaunprātība tiek iznīcināta ar Šabadu.
Viens Kungs Dievs ir iegrimis Savā Vienotībā. Viņš uz visiem laikiem ir noskaņots uz Savu prieku. ||7||
Ķermenis-lotoss novīst,
bet nezinošais, pašmērķīgais manmuhs Šabadu nesaprot.
Ar Guru žēlastību viņš pārmeklē savu ķermeni un atrod Lielo devēju, pasaules dzīvību. ||8||
Kungs atbrīvo miesas cietoksni, kuru sagrāba grēki,
kad Dārgais Kungs tiek glabāts mūžīgi sirdī.
Viņa vēlmju augļi tiek iegūti, un viņš tiek krāsots pastāvīgā Kunga Mīlestības krāsā. ||9||
Pašprātīgais manmuhs runā par garīgo gudrību, bet nesaprot.
Atkal un atkal viņš nāk pasaulē, bet neatrod vietas atpūtai.
Gurmuks ir garīgi gudrs un slavē To Kungu mūžīgi. Katrā laikmetā gurmuks pazīst Vienoto Kungu. ||10||
Visas darbības, ko dara manmuhs, rada sāpes — tikai sāpes.
Šabada Vārds nav viņā; kā viņš var iet uz Tā Kunga galmu?
Patiesais Šabads mīt dziļi Gurmukh prātā; viņš kalpo Miera Devējam mūžīgi. ||11||