Bet, ja mana Patiesā Guru Vārds viņam netīk, tad visi viņa sagatavošanās darbi un skaistie rotājumi ir bezjēdzīgi. ||3||
Ejiet rotaļīgi un bezrūpīgi, ak, mani draugi un kompanjoni; lolot mana Kunga un Skolotāja krāšņos tikumus.
Manam Dievam patīk kalpot kā Gurmukam. Caur Patieso Guru ir zināms nezināmais. ||4||
Sievietes un vīrieši, visi vīrieši un sievietes, visi nāca no Viena Pirmā Kunga Dieva.
Mans prāts mīl pazemīgo kāju putekļus; Kungs emancipē tos, kas satiekas ar Tā Kunga pazemīgajiem kalpiem. ||5||
No ciema uz ciemu, pa visām pilsētām es klejoju; un tad, Tā Kunga pazemīgo kalpu iedvesmots, es Viņu atradu dziļi savas sirds kodolā.
Ticība un ilgas manī ir uzliesmojušas, un es esmu sajaukusies ar To Kungu; Guru, Guru, mani ir izglābis. ||6||
Manas elpas pavediens ir padarīts pilnīgi cildens un tīrs; Es pārdomāju Šabadu, Patiesā Guru Vārdu.
Es atgriezos savās iekšējās mājās; dzerot ambrosiālo būtību, es redzu pasauli bez acīm. ||7||
Es nevaru aprakstīt Tavus krāšņos tikumus, Kungs; Tu esi templis, un es esmu tikai mazs tārps.
Svētī Nanaku ar savu žēlsirdību un savieno viņu ar Guru; pārdomājot manu Kungu, mans prāts ir mierināts un mierināts. ||8||5||
Nats, ceturtais Mīls:
Ak, mans prāts, vibrē, meditē par nepieejamo un bezgalīgo Kungu un Skolotāju.
Es esmu tik liels grēcinieks; Es esmu tik necienīgs. Un tomēr Guru Savā Žēlsirdībā mani ir izglābis. ||1||Pauze||
Es esmu atradis Svēto Personu, Svēto un pazemīgo Tā Kunga kalpu; Es piedāvāju lūgšanu Viņam, manam mīļotajam Guru.
Lūdzu, svētī mani ar bagātību, Tā Kunga Vārda galvaspilsētu, un atņem visu manu izsalkumu un slāpes. ||1||
Kodes, brieži, kameņi, zilonis un zivis ir pazudināti, katru no tiem viena aizraušanās, kas tos kontrolē.
Pieci spēcīgie dēmoni atrodas ķermenī; Guru, patiesais Guru atklāj šos grēkus. ||2||
Es meklēju un meklēju Šaastras un Vēdas; Nārads klusais viedais arī pasludināja šos vārdus.
Daudzinot Tā Kunga Vārdu, tiek sasniegta pestīšana; Guru glābj tos, kas atrodas Sat Sangat, Patiesajā draudzē. ||3||
Mīlestībā pret mīļoto Kungu Dievu, cilvēks skatās uz Viņu, kā lotoss skatās uz sauli.
Pāvs dejo kalnā, kad mākoņi karājas zemi un smagi. ||4||
Neticīgais cinks var būt pilnīgi piesūcināts ar ambrosiālo nektāru, taču pat tā visi viņa zari un ziedi ir piepildīti ar inde.
Jo vairāk kāds pazemībā noliecas neticīgā cinķa priekšā, jo vairāk viņš provocē, dur un izspļauj savu indi. ||5||
Palieciet kopā ar svēto cilvēku, svēto svēto, kurš dzied Kunga slavas vārdus visu labā.
Satiekoties ar svēto svēto, prāts uzplaukst kā lotoss, ko paaugstina ūdens iegūšana. ||6||
Alkatības viļņi ir kā traki suņi ar trakumsērgu. Viņu vājprāts visu sabojā.
Kad ziņas sasniedza mana Kunga un Skolotāja galmu, Guru paņēma garīgās gudrības zobenu un nogalināja viņus. ||7||
Glāb mani, glāb mani, glāb mani, mans Dievs; aplej mani ar Savu Žēlsirdību un izglāb mani!
Ak, Nanak, man nav cita atbalsta; Guru, Patiesais Guru, mani ir izglābis. ||8||6|| Pirmais sešu himnu komplekts||