Caur Šabadu, Patiesā Guru Vārdu, Ceļš ir zināms.
Ar Guru atbalstu cilvēks tiek svētīts ar Patiesā Kunga spēku.
Pakavējieties pie Naama un saprotiet Viņa Bani skaisto Vārdu.
Ja tā ir Tava griba, Kungs, Tu vedi mani atrast Tavas Durvis. ||2||
Lidojot augstu vai sēžot, es ar mīlestību koncentrējos uz Vienoto Kungu.
Caur Guru Šabada Vārdu es ņemu Naamu kā savu Atbalstu.
Nav ūdens okeāna, nav kalnu grēdu, kas paceļas uz augšu.
Es dzīvoju savas iekšējās būtnes mājā, kur nav ceļa un neviens pa to nestaigā. ||3||
Tu vienīgais zini ceļu uz māju, kurā tu dzīvo. Neviens cits nezina Tavas Klātbūtnes savrupmāju.
Bez Patiesā Guru nav saprašanas. Visa pasaule ir aprakta zem sava murga.
Mirstīgais izmēģina visdažādākās lietas, raud un vaimanā, bet bez Guru viņš nepazīst Naamu, Tā Kunga Vārdu.
Vienā acu mirklī Naams viņu izglābj, ja viņš saprot Guru Šabada Vārdu. ||4||
Daži ir muļķīgi, akli, stulbi un nezinoši.
Daži, baidoties no Patiesā Guru, saņem Naama atbalstu.
Viņa Bani Patiesais Vārds ir salds, ambrosiālā nektāra avots.
Kas to dzer, tas atrod Pestīšanas durvis. ||5||
Tas, kurš ar Dieva mīlestību un bailēm nostiprina Naamu savā sirdī, rīkojas saskaņā ar Guru norādījumiem un zina Patieso Bani.
Kad mākoņi izlaiž lietu, zeme kļūst skaista; Dieva gaisma caurstrāvo katru sirdi.
Ļaunprātīgie iedēst savu sēklu neauglīgā augsnē; tāda ir zīme tiem, kuriem nav Guru.
Bez Patiesā Guru pastāv pilnīga tumsa; viņi tur noslīkst, pat bez ūdens. ||6||
Lai ko Dievs dara, tas notiek pēc Viņa paša gribas.
To, kas ir iepriekš noteikts, nevar izdzēst.
Saistīts ar Tā Kunga pavēles Hukam, mirstīgais dara savus darbus.
Viena Šabada Vārda caurstrāvots, mirstīgais ir iegrimis Patiesībā. ||7||
Tavs pavēle, ak Dievs, valda četros virzienos; Jūsu vārds caurstrāvo arī četrus zemāko reģionu stūrus.
Šabada Patiesais Vārds ir caurstrāvots starp visiem. Ar Savu žēlastību Mūžīgais vieno mūs ar Sevi.
Dzimšana un nāve karājas pār visu būtņu galvām, kopā ar badu, miegu un miršanu.
Naams ir patīkams Nanakam; Ak, patiesais Kungs, svētlaimes Avots, lūdzu, svētī mani ar savu žēlastību. ||8||1||4||
Malārs, pirmais Mīls:
Jūs nesaprotat nāves un atbrīvošanās būtību.
Tu sēdi upes krastā; realizēt Guru Šabada Vārdu. ||1||
Tu stārķis! - kā tevi noķēra tīklā?
Jūs savā sirdī neatceraties neredzamo Kungu Dievu. ||1||Pauze||
Savas vienas dzīves laikā jūs patērējat daudzas dzīvības.
Tev vajadzēja peldēt ūdenī, bet tā vietā tu tajā slīksti. ||2||
Jūs esat mocījis visas būtnes.
Kad Nāve tevi sagrābs, tad tev būs nožēlot un nožēlot grēkus. ||3||
Kad smago cilpu apliek ap kaklu,
tu vari izplest savus spārnus, bet nespēsi lidot. ||4||
Jūs izbaudāt garšas un garšas, jūs, muļķīgais pašprātīgais manmukh.
Jūs esat iesprostoti. Jūs varat glābt tikai tikumīga rīcība, garīga gudrība un kontemplācija. ||5||
Kalpojot Patiesajam Guru, jūs sagrausit Nāves Vēstnesi.
Savā sirdī pakavējieties pie Šabada Patiesā Vārda. ||6||
Guru Mācības, Šabada Patiesais Vārds, ir izcilas un cildenas.
Turiet Tā Kunga Vārdu ierakstītu savā sirdī. ||7||
Tas, kurš ir apsēsts ar prieku baudīšanu šeit, turpmāk cietīs no sāpēm.
Ak, Nanak, nav atbrīvošanās bez Patiesā Vārda. ||8||2||5||