Tie, kuru prāti ir piepildīti ar Naamu, ir skaisti; viņi glabā Naāmu savās sirdīs. ||3||
Patiesais Guru man ir atklājis Kunga Māju un Viņa pagalmu, un Viņa Klātbūtnes Savrupmāju. Es ar prieku izbaudu Viņa Mīlestību.
Lai ko Viņš teiktu, es pieņemu kā labu; Nanaks dzied Naamu. ||4||6||16||
Bhairao, Trešais Mehls:
Prāta vēlmes tiek absorbētas prātā, apcerot Guru Šabada Vārdu.
Izpratne tiek iegūta no Perfektā Guru, un tad mirstīgais nemirst atkal un atkal. ||1||
Mans prāts saņem Tā Kunga Vārda atbalstu.
Ar Guru žēlastību es esmu ieguvis augstāko statusu; Kungs ir visu vēlmju Piepildītājs. ||1||Pauze||
Viens Kungs caurstrāvo un caurstrāvo visus; bez Guru šī izpratne netiek iegūta.
Mans Kungs Dievs ir atklājies man, un es esmu kļuvis par Gurmuku. Dienu un nakti es dziedu Tā Kunga slavas dziesmas. ||2||
Viens Kungs ir miera devējs; miers nav atrodams nekur citur.
Tie, kas nekalpo Devējam, Patiesajam Guru, galu galā aiziet ar nožēlu. ||3||
Kalpojot Patiesajam Guru, tiek iegūts ilgstošs miers, un mirstīgais vairs necieš sāpes.
Nanaks ir svētīts ar Dieva Kunga garīgo pielūgsmi; viņa gaisma ir saplūdusi Gaismā. ||4||7||17||
Bhairao, Trešais Mehls:
Bez Guru pasaule ir ārprātīga; apmulsis un maldināts, tas tiek sists, un tas cieš.
Tā mirst un mirst vēlreiz, un atdzimst, vienmēr sāpot, bet neapzinās Kunga vārtus. ||1||
Ak, mans prāts, palieciet vienmēr Patiesā Guru svētnīcas aizsardzībā.
Tos cilvēkus, kuru sirdīm Tā Kunga Vārds šķiet jauks, Guru Šabada Vārds pāri šausminošajam pasaules okeānam. ||1||Pauze||
Mirstīgais valkā dažādus reliģiskos tērpus, bet viņa apziņa ir nestabila; dziļi sevī viņš ir piepildīts ar dzimumtieksmi, dusmām un egoismu.
Dziļi iekšā ir lielas slāpes un milzīgs izsalkums; viņš klīst no durvīm līdz durvīm. ||2||
Tie, kas mirst Guru Šabada Vārdā, atdzimst; viņi atrod atbrīvošanas durvis.
Ar pastāvīgu mieru un klusumu dziļi iekšienē viņi apstiprina Kungu savās sirdīs. ||3||
Kā Viņam patīk, Viņš iedvesmo mūs rīkoties. Neko citu nevar izdarīt.
Ak, Nanak, gurmuks apcer Šabada Vārdu un ir svētīts ar Tā Kunga Vārda krāšņo diženumu. ||4||8||18||
Bhairao, Trešais Mehls:
Egotismā, Maijā un pieķeršanās zudis mirstīgais pelna sāpes un ēd sāpes.
Lielā slimība, niknā alkatības slimība ir dziļi viņā; viņš bez izšķirības klīst apkārt. ||1||
Pašprātīga manmuha dzīve šajā pasaulē ir nolādēta.
Viņš neatceras Tā Kunga Vārdu pat savos sapņos. Viņš nekad nav iemīlējies Tā Kunga Vārdā. ||1||Pauze||
Viņš uzvedas kā zvērs un neko nesaprot. Praktizējot melus, viņš kļūst nepatiess.
Bet, kad mirstīgais satiekas ar Patieso Guru, viņa skatījums uz pasauli mainās. Cik reti ir tās pazemīgās būtnes, kas meklē un atrod Kungu. ||2||
Tas cilvēks, kura sirds uz visiem laikiem ir piepildīta ar Tā Kunga Vārdu Har, Har, iegūst Kungu, Tikuma dārgumu.
Ar Guru žēlastību viņš atrod Pilnīgo Kungu; viņa prāta egoistiskais lepnums ir izskausts. ||3||
Pats Radītājs darbojas un liek visiem rīkoties. Viņš pats mūs novieto uz ceļa.