Ir tik grūti līdzināties viltotājiem – svētajiem; to panāk tikai perfekta karma. ||111||
Pirmā nakts sardze nes ziedus, un vēlākie nakts sardze nes augļus.
Tie, kas paliek nomodā un apzinās, saņem dāvanas no Tā Kunga. ||112||
Dāvanas ir no mūsu Kunga un Skolotāja; kurš var piespiest Viņu tos dāvināt?
Daži ir nomodā un tos nesaņem, kamēr Viņš pamodina citus no miega, lai tos svētītu. ||113||
Tu meklē savu Vīru Kungu; tev noteikti ir kāda vaina ķermenī.
Tie, kas ir pazīstami kā laimīgas dvēseles līgavas, neskatās uz citiem. ||114||
Sevī padariet pacietību priekšgalā un pacietību par loku.
Padariet pacietību par bultu, Radītājs neļaus jums palaist garām mērķi. ||115||
Tie, kas ir pacietīgi, paliek pacietībā; tādā veidā viņi sadedzina savu ķermeni.
Viņi ir tuvu Tam Kungam, taču viņi nevienam neatklāj savu noslēpumu. ||116||
Lai pacietība ir jūsu dzīves mērķis; implantējiet to savā būtnē.
Tādā veidā jūs izaugsit par lielu upi; jūs nesadalīsieties mazā straumē. ||117||
Fareed, ir grūti būt dervišam - svētajam svētajam; vieglāk ir mīlēt maizi, kad tā ir sviesta.
Tikai retais seko svēto ceļam. ||118||
Mans ķermenis gatavojas kā krāsns; mani kauli deg kā malka.
Ja manas kājas nogurs, es staigāšu pa galvu, ja varēšu satikt savu Mīļoto. ||119||
Nekarsējiet savu ķermeni kā krāsni un nededziniet kaulus kā malku.
Kādu ļaunumu tev nodarījušas kājas un galva? Redziet savu mīļoto sevī. ||120||
Es meklēju savu draugu, bet mans draugs jau ir ar mani.
Ak, Nanak, neredzamo Kungu nevar redzēt; Viņš tiek atklāts tikai Gurmukam. ||121||
Ieraugot gulbjus peldam, dzērves sajūsminājās.
Nabaga dzērves tika noslīcinātas līdz nāvei, galvas zem ūdens un kājas izvirzītas augšā. ||122||
Es viņu pazinu kā lielu gulbi, tāpēc sazinājos ar viņu.
Ja es būtu zinājusi, ka viņš ir vienīgais nožēlojamais dzērve, es nekad mūžā nebūtu ar viņu krustojusies. ||123||
Kas ir gulbis un kurš ir dzērve, ja Dievs viņu svētī ar savu žēlastības skatienu?
Ja tas Viņam patīk, ak Nanak, Viņš vārnu pārvērš par gulbi. ||124||
Ezerā ir tikai viens putns, bet ķērāju ir piecdesmit.
Šis ķermenis ir iegrimis vēlmju viļņos. Ak, mans patiesais Kungs, Tu esi mana vienīgā cerība! ||125||
Kas ir šis vārds, kas ir tas tikums un kas ir šī burvju mantra?
Kas ir tās drēbes, kuras es varu valkāt, lai savaldzinātu savu vīru Kungu? ||126||
Pazemība ir vārds, piedošana ir tikums, un salda runa ir burvju mantra.
Nēsājiet šos trīs tērpus, ak, māsa, un jūs aizrausīsit savu vīru Kungu. ||127||
Ja esi gudrs, esi vienkāršs;
ja tu esi spēcīgs, esi vājš;
un kad nav ar ko dalīties, tad padalies ar citiem.
Cik reti kurš ir pazīstams kā tāds bhakta. ||128||
Neizrunā pat nevienu skarbu vārdu; tavs patiesais Kungs un Skolotājs paliek visā.
Nesalauz nevienam sirdi; tie visi ir nenovērtējami dārgakmeņi. ||129||
Visu prāti ir kā dārgakmeņi; kaitēt viņiem nemaz nav labi.
Ja tu vēlies savu mīļoto, tad nesalauz neviena sirdi. ||130||