Neprātīgais manmuhs neatceras Kunga Vārdu; viņš velti iznieko savu dzīvi.
Bet, kad viņš satiek Patieso Guru, tad viņš iegūst Vārdu; viņš izlej egoismu un emocionālu pieķeršanos. ||3||
Tā Kunga pazemīgie kalpi ir patiesi – viņi praktizē Patiesību un pārdomā Guru Šabada Vārdu.
Patiesais Kungs Dievs vieno tos ar Sevi, un viņi glabā Patieso Kungu savās sirdīs.
Ak, Nanak, caur Vārdu es esmu ieguvis pestīšanu un izpratni; tā vien ir mana bagātība. ||4||1||
Sorat'h, Trešais Mehls:
Patiesais Kungs ir svētījis Savus bhaktas ar garīgās pielūgsmes dārgumiem un Tā Kunga Vārda bagātību.
Naama bagātība nekad netiks izsmelta; neviens nevar novērtēt tā vērtību.
Ar Naamu bagātību viņu sejas ir mirdzošas, un viņi sasniedz Patieso Kungu. ||1||
Ak, mans prāts, caur Guru Šabada Vārdu Kungs tiek atrasts.
Bez Šabada pasaule klīst apkārt un saņem savu sodu Tā Kunga tiesā. ||Pauze||
Šajā ķermenī mīt pieci zagļi: dzimumtieksme, dusmas, alkatība, emocionāla pieķeršanās un egoisms.
Viņi izlaupa Nektāru, bet pašprātīgais manmuhs to neapzinās; neviens nedzird viņa sūdzību.
Pasaule ir akla, un arī tās darījumi ir akli; bez Guru ir tikai piķa tumsa. ||2||
Ļaujoties egoismam un īpašnieciskumam, viņi tiek izpostīti; kad viņi aizbrauc, viņiem nekas neiet kopā.
Bet tas, kurš kļūst par Gurmuku, meditē par Naamu un vienmēr apcer Tā Kunga Vārdu.
Caur Gurbani Patieso Vārdu viņš dzied Tā Kunga slavas slavas; svētīts ar Tā Kunga žēlastības skatienu, viņš ir sajūsmā. ||3||
Patiesā Guru garīgā gudrība ir pastāvīga gaisma sirdī. Tā Kunga pavēle ir pār pat ķēniņu galvām.
Dienu un nakti Kunga bhaktas pielūdz Viņu; nakti un dienu viņi pulcējas Tā Kunga Vārda patiesajā labumā.
Ak, Nanak, caur Tā Kunga Vārdu cilvēks tiek atbrīvots; noskaņojies uz Šabadu, viņš atrod Kungu. ||4||2||
Sorat'h, Trešais Mehls:
Ja kāds kļūst par Tā Kunga vergu vergu, viņš atrod Kungu un izskauž ego no iekšpuses.
Svētlaimes Kungs ir viņa nodošanās objekts; nakti un dienu viņš dzied Tā Kunga slavas dziesmas.
Saskaņoti ar Šabada Vārdu, Kunga bhaktas vienmēr paliek kā viens, iegrimuši Kungā. ||1||
Ak, dārgais Kungs, Tavs žēlastības skatiens ir patiess.
Parādi žēlsirdību savam vergam, mīļais Kungs, un saglabā manu godu. ||Pauze||
Nepārtraukti slavējot Šabada Vārdu, es dzīvoju; saskaņā ar Guru norādījumiem manas bailes ir kliedētas.
Mans patiesais Kungs Dievs ir tik skaists! Kalpojot Guru, mana apziņa ir vērsta uz Viņu.
Tas, kurš daudzina Šabada Patieso Vārdu un Patiesāko, Sava Bani Vārdu, paliek nomodā dienu un nakti. ||2||
Viņš ir tik ļoti dziļš un dziļš, mūžīgā miera Devējs; neviens nevar atrast Viņa robežu.
Kalpojot Perfektajam Guru, cilvēks kļūst bezrūpīgs, savā prātā iestiprinot Kungu.
Prāts un ķermenis kļūst nevainojami tīri, un sirdi piepilda ilgstošs miers; šaubas tiek izskaustas no iekšpuses. ||3||
Tā Kunga Ceļš vienmēr ir tik grūts ceļš; tikai daži to atrod, apcerot Guru.
Tā Kunga Mīlestības piesātināts un Šabada apreibināts, viņš atsakās no ego un samaitātības.
Ak, Nanak, caurstrāvotais ar Naamu un Vienotā Kunga Mīlestību, viņš ir izrotāts ar Šabada Vārdu. ||4||3||