Ķermenis sabrūk kā aļģes uz ūdens. ||24||
Pats Dievs parādās visās trijās pasaulēs.
Visus laikmetus Viņš ir Lielais Devējs; cita nemaz nav.
Kā Tev patīk, Tu sargā un sargā mūs.
Es lūdzu Tā Kunga slavu, kas mani svētī ar godu un atzinību.
Paliekot nomodā un apzinoties, es priecājos Tev, Kungs.
Kad Tu mani savieno ar Sevi, tad es saplūstu Tevī.
Es dziedu Tavas uzvaras uzslavas, ak, pasaules dzīve.
Pieņemot Guru Mācības, cilvēks noteikti saplūst Vienotajā Kungā. ||25||
Kāpēc tu runā tādas muļķības un strīdies ar pasauli?
Tu mirsi, nožēlojot grēkus, kad ieraudzīsi savu neprātu.
Viņš piedzimst, lai tikai mirtu, bet viņš nevēlas dzīvot.
Viņš nāk ar cerību un tad aiziet bez cerības.
Nožēlojot, nožēlojot un sērojot, viņš ir putekļi, kas sajaucas ar putekļiem.
Nāve nesagrauj to, kas dzied Tā Kunga slavas slavas.
Deviņi dārgumi tiek iegūti caur Tā Kunga Vārdu;
Kungs dāvā intuitīvu mieru un nosvērtību. ||26||
Viņš runā garīgo gudrību, un Viņš pats to saprot.
Viņš pats to zina, un Viņš pats to saprot.
Tas, kurš uzņem Guru Vārdus savā šķiedrās,
ir nevainojams un svēts, un tas patīk Patiesajam Kungam.
Guru okeānā pērļu netrūkst.
Dārgakmeņu dārgumi ir patiesi neizsmeļami.
Dariet tos darbus, ko Guru ir noteicis.
Kāpēc tu dzenies pēc Guru darbībām?
Ak, Nanak, caur Guru Mācībām saplūsti Patiesajā Kungā. ||27||
Mīlestība tiek salauzta, ja runā par spīti.
Roka ir salauzta, ja to velk no abām pusēm.
Mīlestība saplīst, kad runa kļūst skāba.
Vīrs Kungs pamet un atstāj aiz sevis ļaunprātīgo līgavu.
Salauztais mezgls tiek atkal sasiets, izmantojot kontemplāciju un meditāciju.
Caur Guru Šabada Vārdu cilvēka lietas tiek atrisinātas paša mājās.
Tas, kurš nopelna patiesā Vārda peļņu, to vairs nezaudēs;
trīs pasauļu Kungs un Valdnieks ir tavs labākais draugs. ||28||
Kontrolējiet savu prātu un turiet to savā vietā.
Pasauli iznīcina konflikti, nožēlojot savas grēcīgās kļūdas.
Ir viens Vīrs Kungs, un visas ir Viņa līgavas.
Viltus līgava valkā daudz kostīmu.
Viņš neļauj viņai ieiet citu mājās;
Viņš izsauc viņu uz Savas Klātbūtnes savrupmāju, un nekādi šķēršļi neaizkavē viņas ceļu.
Viņa ir izrotāta ar Šabada Vārdu, un patiesais Kungs viņu mīl.
Viņa ir laimīgā dvēseles līgava, kas saņem sava Kunga un Skolotāja atbalstu. ||29||
Klīstot un klīst apkārt, ak, mans pavadonis, tavas skaistās drēbes ir saplēstas.
Greizsirdībā ķermenis nav mierā; bez Dieva bailēm daudzi tiek izpostīti.
Uz to, kas paliek miris savās mājās, Dieva bailēs, viņas visu zinošais Vīrs Kungs uzlūko ar labvēlību.
Viņa saglabā bailes no sava Guru un daudzina Bezbailīgā Kunga Vārdu.
Kalnā dzīvojot, es ciešu tik lielas slāpes; kad es Viņu redzu, es zinu, ka Viņš nav tālu.
Manas slāpes ir remdētas, un es esmu pieņēmis Šabada Vārdu. Es dzeru pilnu Ambrosial Nektāru.
Visi saka: "Dod! Dod!" Kā Viņš vēlas, Viņš dod.
Caur Gurdwara, Guru durvīm, Viņš dod un remdē slāpes. ||30||
Meklējot un meklējot, es nokritu un sabruku dzīvības upes krastā.
Grēka smagie nogrimst, bet vieglie peld pāri.
Es esmu upuris tiem, kas satiekas ar nemirstīgo un neizmērojamo Kungu.
Viņu kāju putekļi atnes emancipāciju; viņu sabiedrībā mēs esam vienoti Kunga Savienībā.
Es atdevu savu prātu savam Guru un saņēmu Bezvainīgo Vārdu.