Es esmu upuris tiem, kas atceras To Kungu.
Caur Guru Šabada Vārdu es apvienojos Savienībā ar Kungu.
Es pieskaros viņu pēdu putekļiem savai sejai un pierei; sēžot svēto biedrībā, es dziedu Viņa slavas slavas. ||2||
Es dziedu Tā Kunga slavas slavas, kā man patīk Tam Kungam Dievam.
Tā kā Kunga Vārds ir dziļi manā iekšienē, es esmu izrotāts ar Šabada Vārdu.
Guru Bani Vārds tiek dzirdams visās četrās pasaules malās; caur to mēs saplūstam Patiesajā Vārdā. ||3||
Tā pazemīgā būtne, kas meklē sevī,
Caur Guru Šabada Vārdu redz Kungu ar savām acīm.
Caur Guru Šabadu viņš uzklāj garīgās gudrības ziedi savām acīm; žēlīgais Kungs savā žēlastībā vieno viņu ar Sevi. ||4||
Ar lielu laimi es ieguvu šo ķermeni;
šajā cilvēka dzīvē es savu apziņu esmu koncentrējis uz Šabada Vārdu.
Bez Šabada viss ir apņemts pilnīgā tumsā; saprot tikai gurmuks. ||5||
Daži vienkārši iznieko savu dzīvi — kāpēc viņi vispār ir nākuši pasaulē?
Pašprātīgie manmuki ir pieķērušies mīlestībai uz dualitāti.
Šī iespēja vairs nebūs viņu rokās; viņu kāja paslīd, un viņi sāk nožēlot un nožēlot grēkus. ||6||
Caur Guru Šabada Vārdu ķermenis tiek svētīts.
Patiesais Kungs, tikumības okeāns, mīt tajā.
Tas, kurš visur redz Patiesāko no patiesības, dzird Patiesību un iekļauj to savā prātā. ||7||
Egotisms un garīgie aprēķini tiek atviegloti, izmantojot Guru Šabada vārdu.
Turiet Dārgo Kungu tuvu un iestipriniet Viņu savā sirdī.
Tas, kurš mūžīgi slavē Kungu caur Guru Šabadu, satiekas ar Patieso Kungu un atrod mieru. ||8||
Viņš vienīgais atceras To Kungu, kuru Tas Kungs iedvesmo atcerēties.
Caur Guru Šabada Vārdu Viņš dzīvo prātā.
Viņš pats redz, un Viņš pats saprot; Viņš visu saplūst sevī. ||9||
Viņš vienīgais zina, kurš objektu ir ievietojis savā prātā.
Caur Guru Šabada Vārdu viņš saprot sevi.
Šī pazemīgā būtne, kas saprot sevi, ir nevainojama. Viņš sludina Guru Bani un Šabada Vārdu. ||10||
Šis ķermenis ir svētīts un attīrīts;
caur Guru Šabada Vārdu tā kontemplē Kungu, tikumības okeānu.
Tas, kurš naktīs un dienās daudzina Tā Kunga slavas slavas un paliek pieskaņots Viņa Mīlestībai, daudzina Viņa cildenos tikumus, iegremdējies Godīgajā Kungā. ||11||
Šis ķermenis ir visas maijas avots;
iemīlējies dualitātē, to maldina šaubas.
Tā neatceras Kungu un cieš mūžīgās sāpēs. Neatceroties Kungu, tas cieš no sāpēm. ||12||
Tas, kurš kalpo Patiesajam Guru, tiek apstiprināts un cienīts.
Viņa ķermenis un dvēsele-gulbis ir nevainojami un tīri; Tā Kunga pagalmā viņš ir zināms kā patiess.
Viņš kalpo Tam Kungam un apstiprina To Kungu savā prātā; viņš ir paaugstināts, dziedot slavas slavas Kungam. ||13||
Bez laba likteņa neviens nevar kalpot Patiesajam Guru.
Pašprātīgie manmuki ir maldījušies un mirst raudādami un vaimanādami.
Tos, kurus svētījis Guru žēlastības skatiens – Dārgais Kungs vieno ar Sevi. ||14||
Ķermeņa cietoksnī ir stingri uzbūvēti tirgi.
Gurmukhs iegādājas objektu un rūpējas par to.
Dienu un nakti meditējot par Tā Kunga Vārdu, viņš sasniedz cildenu, paaugstinātu statusu. ||15||
Pats Patiesais Kungs ir miera devējs.
Caur Perfektā Guru Šabadu Viņš tiek realizēts.
Nanaks slavē Naamu, Tā Kunga patieso Vārdu; caur perfektu likteni Viņš tiek atrasts. ||16||7||21||