Pats Patiesais Kungs mūs vieno Sava Šabada Vārdā.
Šabadā šaubas tiek padzītas.
Ak, Nanak, Viņš svētī mūs ar Savu Naamu, un caur Naamu ir atrasts miers. ||16||8||22||
Maarū, trešais Mīls:
Viņš ir nepieejams, neizdibināms un sevi uzturošs.
Viņš pats ir žēlsirdīgs, nepieejams un neierobežots.
Neviens nevar aizsniegties līdz Viņam; caur Guru Šabada Vārdu Viņš tiek satikts. ||1||
Tikai Viņš kalpo Tev, kurš Tev patīk.
Caur Guru Šabadu viņš saplūst ar Patieso Kungu.
Nakti un dienu viņš dzied Tā Kunga slavas, dienu un nakti; viņa mēle garšo un priecājas par Kunga cildeno būtību. ||2||
Tie, kas mirst Šabadā – viņu nāve tiek paaugstināta un pagodināta.
Viņi savās sirdīs ieliek Tā Kunga godību.
Cieši turoties pie Guru kājām, viņu dzīve kļūst plaukstoša, un viņi atbrīvojas no mīlestības uz dualitāti. ||3||
Dārgais Kungs tos vieno ar sevi.
Izmantojot Guru Šabadu, tiek izkliedēta pašpārliecinātība.
Tie, kas paliek pieskaņoti garīgai Kunga pielūgsmei, nakti un dienu, gūst peļņu šajā pasaulē. ||4||
Kādus tavus krāšņos tikumus man vajadzētu aprakstīt? Es nevaru tos aprakstīt.
Jums nav ne gala, ne ierobežojumu. Jūsu vērtību nevar noteikt.
Kad miera devējs pats dāvā Savu Žēlsirdību, tikumīgie tiek pārņemti tikumā. ||5||
Šajā pasaulē emocionālā pieķeršanās ir izplatīta visā pasaulē.
Nezinošais, pašmērķīgais manmuhs ir iegrimis pilnīgā tumsā.
Dzenoties pēc pasaulīgām lietām, viņš velti iznieko savu dzīvi; bez Vārda viņš cieš no sāpēm. ||6||
Ja Dievs piešķir savu žēlastību, tad cilvēks atrod Īsto Guru.
Caur Šabadu egoisma netīrumi tiek nodedzināti.
Prāts kļūst nevainojams, un garīgās gudrības dārgakmens nes apgaismību; tiek izkliedēta garīgās neziņas tumsa. ||7||
Jūsu vārdi ir neskaitāmi; Jūsu vērtību nevar noteikt.
Es glabāju Tā Kunga patieso Vārdu savā sirdī.
Kurš var novērtēt Tavu vērtību, Dievs? Jūs esat iegrimis un iegrimis Sevī. ||8||
Naams, Tā Kunga Vārds, ir nenovērtējams, nepieejams un bezgalīgs.
Neviens to nevar nosvērt.
Jūs pats visu nosverat un novērtējat; caur Guru Šabada Vārdu jūs savienojaties, kad svars ir ideāls. ||9||
Tavs kalps kalpo un piedāvā šo lūgšanu.
Lūdzu, ļauj man sēdēt pie Tevis un savienot mani ar sevi.
Tu esi miera devējs visām būtnēm; ar perfektu karmu mēs meditējam uz Tevi. ||10||
Šķīstība, patiesība un pašsavaldīšanās rodas, praktizējot un dzīvojot Patiesībā.
Šis prāts kļūst nevainojams un tīrs, dziedot Tā Kunga slavas slavas.
Šajā indes pasaulē tiek iegūts Ambrosial Nektārs, ja tas patīk manam Dārgajam Kungam. ||11||
Viņš vienīgais saprot, kuru Dievs iedvesmo saprast.
Dziedot Kunga slavas slavas, cilvēka iekšējā būtība tiek pamodināta.
Egotisms un īpašumtiesības tiek apklusinātas un pakļautas, un cilvēks intuitīvi atrod Patieso Kungu. ||12||
Bez labas karmas apkārt klīst neskaitāmi citi.
Viņi mirst un mirst vēlreiz, lai tikai atdzimtu; viņi nevar izvairīties no reinkarnācijas cikla.
Indes piesātināti, viņi praktizē indi un samaitātību, un viņi nekad nerod mieru. ||13||
Daudzi maskējas ar reliģiskiem tērpiem.
Bez Šabada neviens nav uzvarējis egoismu.
Tas, kurš, būdams dzīvs, paliek miris, tiek atbrīvots un saplūst Patiesajā Vārdā. ||14||
Garīgā neziņa un vēlme dedzina šo cilvēka ķermeni.