Nanaks lūdz šo lūgšanu: ak Kungs Dievs, lūdzu, piedod man un savieno mani ar sevi. ||41||
Mirstīgā būtne nesaprot reinkarnācijas atnākšanu un aiziešanu; viņš neredz Tā Kunga Galmu.
Viņu ieskauj emocionāla pieķeršanās un Maija, un viņa būtībā ir neziņas tumsa.
Guļošais pamostas, tikai tad, kad viņam pa galvu trāpa smaga nūja.
Gurmuki mājo pie Kunga; viņi atrod pestīšanas durvis.
Ak, Nanak, viņi paši ir izglābti, un arī visi viņu radinieki tiek pārvesti. ||42||
Ikviens, kurš mirst Šabada Vārdā, ir zināms kā patiesi miris.
Ar Guru žēlastību mirstīgo apmierina Dieva Kunga cildenā būtība.
Caur Guru Šabada Vārdu viņš tiek atpazīts Dieva Kunga tiesā.
Bez Shabad visi ir miruši.
Pašprātīgais manmuhs nomirst; viņa dzīve ir izniekota.
Tie, kas neatceras Tā Kunga Vārdu, beigās raudās no sāpēm.
Ak, Nanak, viss, ko dara Kungs Radītājs, notiek. ||43||
Gurmuki nekad nenoveco; tajos ir intuitīva izpratne un garīgā gudrība.
Viņi daudzina Tā Kunga slavinājumu mūžīgi mūžos; dziļi sevī viņi intuitīvi meditē par To Kungu.
Viņi mūžīgi mājo svētlaimīgā Kunga atziņā; viņi raugās uz sāpēm un baudu kā uz vienu un to pašu.
Viņi visā redz Vienoto Kungu un apzinās Kungu, visu Augstāko Dvēseli. ||44||
Pašprātīgie manmuki ir kā stulbi bērni; viņi netur To Kungu savās domās.
Viņi dara visus savus darbus egoismā, un viņiem ir jāatbild Taisnajam Dharmas tiesnesim.
Gurmukhi ir labi un nevainojami tīri; tie ir izgreznoti un paaugstināti ar Guru Šabada Vārdu.
Pat niecīga netīrība viņiem nepielīp; viņi staigā saskaņā ar Patiesā Guru Gribu.
Manmuku netīrumi netiek nomazgāti, pat ja viņi mazgā simtiem reižu.
Ak, Nanak, gurmuki ir vienoti ar Kungu; tie saplūst Guru Būtībā. ||45||
Kā kāds var izdarīt sliktas lietas un tomēr dzīvot ar sevi?
Ar savām dusmām viņš tikai sadedzina sevi.
Pašprātīgais manmuhs padara sevi traku ar raizēm un spītīgām cīņām.
Bet tie, kas kļūst par Gurmuku, visu saprot.
Ak, Nanak, gurmuks cīnās ar savu prātu. ||46||
Tie, kas nekalpo patiesajam Guru, pirmatnējai būtnei, un nepārdomā Šabada Vārdu
- nesauc viņus par cilvēkiem; tie ir tikai dzīvnieki un stulbi zvēri.
Viņu būtībā nav garīgas gudrības vai meditācijas; viņi nav iemīlējušies Kungā.
Pašprātīgie manmuki mirst ļaunumā un samaitātībā; viņi mirst un atdzimst, atkal un atkal.
Viņi vieni dzīvo, kas savienojas ar dzīvajiem; glabā Kungu, Dzīvības Kungu, savā sirdī.
Ak, Nanak, gurmuki izskatās skaisti šajā Patiesā Kunga tiesā. ||47||
Tas Kungs uzcēla Harimandiru, Tā Kunga templi; Tas Kungs mājo tajā.
Sekojot Guru Mācībām, es esmu atradis Kungu; mana emocionālā pieķeršanās Maijai ir izdzisusi.
Harimandirā, Tā Kunga templī, atrodas neskaitāmas lietas; pārdomā Naamu, un deviņi dārgumi būs tavi.
Svētīga ir tā laimīgā dvēseles līgava, ak, Nanak, kas kā Gurmuks meklē un atrod Kungu.
Ar lielu laimi cilvēks pārmeklē ķermeņa cietokšņa templi un atrod Kungu sirdī. ||48||
Pašprātīgie manmuki klīst apmaldījušies desmit virzienos, ko vada spēcīga vēlme, alkatība un korupcija.