Suverēnais Kungs man ir deviņi dārgumi.
Manta un laulātais, kam mirstīgais ir ar mīlestību pieķēries, ir Tava bagātība, ak Kungs. ||1||Pauze||
Viņi nenāk kopā ar mirstīgo, un viņi neiet viņam līdzi.
Kāds viņam labums, ja viņam pie durvīm ir piesieti ziloņi? ||2||
Šrilankas cietoksnis tika izgatavots no zelta,
bet ko gan neprātīgais Raavans varēja paņemt līdzi, kad viņš aizbrauca? ||3||
Saka Kabīrs, padomā izdarīt dažus labus darbus.
Galu galā spēlmanis aiziet ar tukšām rokām. ||4||2||
Brahma ir piesārņota, un Indra ir piesārņota.
Saule ir piesārņota, un mēness ir piesārņots. ||1||
Šī pasaule ir piesārņota ar piesārņojumu.
Tikai Viens Kungs ir Nevainojams; Viņam nav ne gala, ne ierobežojumu. ||1||Pauze||
Karaļvalstu valdnieki ir piesārņoti.
Naktis un dienas, un mēneša dienas ir piesārņotas. ||2||
Pērle ir piesārņota, dimants ir piesārņots.
Vējš, uguns un ūdens ir piesārņoti. ||3||
Šiva, Šankara un Mahaiša ir piesārņotas.
Siddhas, meklētāji un cīnītāji, kā arī tie, kas valkā reliģiskos tērpus, ir piesārņoti. ||4||
Jogi un klejojošie vientuļnieki ar saviem matētajiem matiem ir piesārņoti.
Ķermenis kopā ar gulbja dvēseli ir piesārņots. ||5||
Kabīrs saka, ka šīs pazemīgās būtnes ir apstiprinātas un tīras,
Kas pazīst To Kungu. ||6||3||
Lai jūsu prāts ir Meka, bet jūsu ķermenis - pielūgsmes templis.
Lai Augstākais Guru ir Tas, kurš runā. ||1||
Ak, mulla, izrunā aicinājumu uz lūgšanu.
Vienai mošejai ir desmit durvis. ||1||Pauze||
Tāpēc nokauj savu ļauno dabu, šaubas un nežēlību;
apēd piecus dēmonus, un tu tiksi svētīts ar apmierinājumu. ||2||
Hinduistiem un musulmaņiem ir viens un tas pats Kungs un Skolotājs.
Ko var darīt mulla un ko var darīt Šaiks? ||3||
Kabīrs saka: Esmu kļuvis ārprātīgs.
Nokaujot, nokaujot savu prātu, es saplūdu Debesu Kungā. ||4||4||
Kad straume ieplūst Gangā,
Tad tā kļūst par Gangu. ||1||
Tieši tā, Kabīrs ir mainījies.
Viņš ir kļuvis par Patiesības iemiesojumu, un viņš nekur citur neiet. ||1||Pauze||
Asociējoties ar sandalkoku, tiek mainīts tuvumā esošais koks;
šis koks sāk smaržot gluži kā sandalkoks. ||2||
Saskaroties ar filozofu akmeni, varš tiek pārveidots;
ka varš tiek pārveidots zeltā. ||3||
Svēto biedrībā Kabīrs tiek pārveidots;
ka Kabīrs tiek pārveidots par Kungu. ||4||5||
Daži uz pieres uzliek ceremoniālas zīmes, tur rokās malas un valkā reliģiskus tērpus.
Daži cilvēki domā, ka Kungs ir rotaļlieta. ||1||
Ja es esmu ārprātīgs, tad es esmu Tavs, Kungs.
Kā cilvēki var zināt manu noslēpumu? ||1||Pauze||
Es neplūcu lapas kā ziedojumus un nepielūdzu elkus.
Bez garīgas Kunga pielūgsmes kalpošana ir bezjēdzīga. ||2||
Es pielūdzu Patieso Guru; mūžīgi mūžos, es uzticos Viņam.
Ar šādu kalpošanu es rodu mieru Tā Kunga pagalmā. ||3||
Cilvēki saka, ka Kabīrs ir kļuvis ārprātīgs.
Tikai Kungs apzinās Kabiera noslēpumu. ||4||6||
Novēršoties no pasaules, esmu aizmirsis gan savu sociālo šķiru, gan senčus.
Mana aušana tagad ir visdziļākajā debesu klusumā. ||1||
Man nav ne ar vienu strīdu.