Grifi izvairījās, un karotāji nostājās viens pret otru. Tie bija skaisti izrotāti, un tajos valdīja nebeidzama degsme.303.
Zirgi (pawang) ar sāniem (bija izgreznoti),
Ziloņi bija forši.
Viņi kliedza,
Tur bija zirgi un apreibuši ziloņi, kas bija izrotāti ar bruņām. Bija dzirdami grifu kliedzieni un redzami karotāji savā starpā sapinušies.304.
Ziloņi bija apstulbuši.
Skanēja mazās bungas (tandūri),
Skaisti jaunieši bija izgreznoti,
Tur bija rāmi kā jūra ziloņi un trompetes skanēja, gari bruņotie karotāji ar nepārspējamu entuziasmu izskatījās iespaidīgi.305.
Karotāji izklīda un (kaujas lauks) kļuva tukšs.
Karotāji, kuri nekad nekrita, sāka krist un arī atgūt kontroli
Un mēdza atbildēt uz ha-ha-mašīnu,
No visām četrām pusēm notika egoistiski uzbrukumi, un karotāji liesmoja kā ogles.306.
Karotāji rūpējās (par sevi),
Vihuls mēdza šaut ar bultām (Bisiyar).
Varoņi mēdza kliegt,
Karotāji saglabāja kontroli, un ieroči sāka slīdēt prom no rokām kā čūskas.307.
ANOOP NARAAJ STANZA
Ziloņi raudāja, zirgi skrēja, bija kņada (armijā) ar sitienu pret sitienu.
Zirgi sāka kustēties un rēca zilonis, uz visām četrām pusēm valdīja apjukums, atskanēja mūzikas instrumenti un dzirdama harmoniska bultu raidīšanas skaņa.
Tīras (asinis) izplūda no gaišo zirgu brūcēm.
Zirgi sacentās viens ar otru ātrumā, un no brūcēm izplūda tīras asinis. Kara nemieros līķi ripo putekļos, izmētāti šurpu turpu.308.
Daudzas bija izkaisītas tālu un plaši. (Lotas) bija rokas viens otra kabatā,
Zobena sitienu dēļ, kas iesprūda vidukļos, līķi izklīda un karotāji, ar grūtībām griežoties, sāka sist lokus ar abpusēji griezīgu dunci.
Jogiņi, kliedzot un paņēmuši rokās asinis, sāka tās dzert
Bhairvas klejoja pa lauku un liesmoja kara uguns.309.
Šakāļi un lielie grifi klejoja kaujas laukā šurpu turpu
Vampīri iesaucās, un Baitals (spoki) pacēla savu skarbo balsi.
Kad karotāju zobeni sadūrās (savstarpēji), viņu baltās svītras mirdzēja.
Baltas malas duncis kšatriju (Rams un Lakšmans) rokās bija labi novietots viņu rokās kā zibens tumšajos mākoņos.310.
Milži ar ragiem dzēra asinis un ēda gaļu.
Jogīni ar bļodām dzēra asinis un pūķi ēda gaļu, karotāji, kontrolējot savus abpusgriezīgos šķēpus, cīnījās, kliedzot uz saviem pavadoņiem.
Viņi mēdza nokrist, kliedzot un nesot sāpju smagumu uz ķermeņa.
Viņi kliedza “nogalini, nogalini” un nesa savu ieroču nastu, daži karotāji atradās dievu pilsētās (ti, viņi bija miruši), un daži sasmalcina citus karotājus.311.
(Warriors) paturēja savu lapu, svaidījās ar brūcēm un krita šādi,
Karotāji, metot sitienus, klaiņoja reibumā kā askēti, kas veica askēzes un šūpojās ar noliektām sejām pār dūmiem.
(Uz kuru) plūda bultas mala, (viņu) ekstremitātes bija lauztas un lauztas.
Ir roku plūsma un lauztās ekstremitātes krīt uz leju, ceļas uzvaras alkas viļņi un krīt sasmalcinātā miesa.312.
Agori bija sajūsmā, ēdot ievainotos, kas bija sagriezti (Prasnam).
Šķiet, ka agori (sadhus) ir apmierināti, ēdot sagrieztās ekstremitātes, un sidhas un ravalpanti, miesas un asiņu ēdāji, ir ieņēmuši vietas ar pozām
(Daudzi no viņiem) gulēja ar lauztām ekstremitātēm un burkšķēja.
Kliedzot 'nogalini, nogalini', karotāji krīt ar lauztām ekstremitātēm, un viņu drosmes dēļ viņi tiek sveicināti.313.
Zvani, mazas bungas, flautas,
Atskan īpašā skaņa, kas traucē sitieniem pa vairogiem, jauktais arfas, flautas, bungu, tējkannas-bungas uc skaņas rada šausmīgu atmosfēru.
(No kura) izskanēja tīri vārdi (un ieroča sitiens) nepārkāpa tā ritmu.
Kaujas laukā rodas skaistās skaņas, kas izsauc arī dažādu ieroču sitienu melodijas, kaut kur kalpi rosās lūgšanās un kaut kur dzejnieki deklamē savus skaņdarbus.314.
Dhal dhal bija vārds no Dhal di Mar (malajiešu) un zobeniem, ko izmantoja, lai klabētu kaujas laukā.
Ir dzirdama vairogu aizsprostojošā skaņa un trieciena zobenu skaņa, un asas bultas, kas iznīcina neskaitāmus cilvēkus, tiek izlādētas.