Izstieptā roka tur nebija redzama.
Pat zeme un debesis neko neliecināja. 25.
nelokāms:
Kad trīsdesmit tūkstoši neaizskaramo gāja bojā cīņā,
Tad abu ķēniņu dusmas kļuva ļoti lielas.
(Viņi) mēdza šaut bultas, griežot zobus
Un viņi pauda prāta dusmas. 26.
divdesmit četri:
Viņi cīnījās dienu un nakti divdesmit gadus.
Taču neviens no abiem ķēniņiem nepakustējās.
Galu galā bads viņus abus iznīcināja.
Viņš to nogalināja, un tas viņu nogalināja. 27.
Bhujang dzejolis:
Kad tika nogalināti trīsdesmit tūkstoši neaizskaramo
(Tad) abi karaļi cīnījās (savā starpā) sīvi.
(Tad) izcēlās briesmīgs karš un no tā izcēlās ugunsgrēks.
No šī mirdzuma piedzima 'Bala' (sieviete). 28.
Bala piedzima no šo dusmu uguns
Un sāka smieties ar ieročiem rokās.
Viņa lieliskā forma bija unikāla.
Pat saule un mēness mēdza kautrēties redzēt viņa spožumu. 29.
divdesmit četri:
Kad bērns sāka staigāt četrrāpus
(Tas izskatījās šādi) it kā būtu čūskas formas vītne (burtiski "lupatas forma").
Tāds vīrietis nekur nebija manīts.
Kurš (viņš) var izveidot savu Nath. 30.
Tad viņš radīja šo ideju savā prātā
Precēties tikai ar pasaules kungu.
Tā ka es kalpoju (viņiem) ar pilnīgu pazemību
(To darot) Mahakals ('Kalika Deva') būs apmierināts. 31.
Viņš padomāja rūpīgāk
Un rakstīja dažādus instrumentus.
Džagats Mata Bhavani lūdza (viņu).
Un paskaidroja viņam šādi. 32.
(Bhavani teica) Ak, meita! Neesiet skumji savā sirdī.
Nirankars Astradhari apprecēs tevi (avash).
Tu šovakar parūpējies par viņu.
Lai ko viņš teiktu, tu dari to pašu. 33.
Kad Bhavani viņam deva tādu svētību,
(Tad viņa) pasaules karaliene kļuva laimīga.
Viņa kļuva ārkārtīgi tīra un naktī gulēja uz zemes.
Kur citu nebija. 34.
Kad pagāja pusnakts,
Tikai tad nāca Kunga atļauja.
Kad tiks nogalināts milzis vārdā Svas Birja,
Pēc tam, ak skaistums! (Tu) mani mīlēsi. 35.
Kad viņš saņēma šādu atļauju,
Tā uzlēca saule un pagāja nakts.