Sri Dasam Granth

Lapa - 225

ਸੂਲ ਸਹੋਂ ਤਨ ਸੂਕ ਰਹੋਂ ਪਰ ਸੀ ਨ ਕਹੋਂ ਸਿਰ ਸੂਲ ਸਹੋਂਗੀ ॥

sool sahon tan sook rahon par see na kahon sir sool sahongee |

��Ja ērkšķi dzelst un ķermenis nobirst, es pacietīšu ērkšķa grūtības manā galvā.

ਬਾਘ ਬੁਕਾਰ ਫਨੀਨ ਫੁਕਾਰ ਸੁ ਸੀਸ ਗਿਰੋ ਪਰ ਸੀ ਨ ਕਹੋਂਗੀ ॥

baagh bukaar faneen fukaar su sees giro par see na kahongee |

��Ja tīģeri un čūskas uzkritīs man uz galvas, pat tad es nerunāšu ne ��oh��, ne ��ak��.

ਬਾਸ ਕਹਾ ਬਨਬਾਸ ਭਲੋ ਨਹੀ ਪਾਸ ਤਜੋ ਪੀਯ ਪਾਇ ਗਹੋਂਗੀ ॥

baas kahaa banabaas bhalo nahee paas tajo peey paae gahongee |

��Man, mīļotā, trimda mežā ir labāka nekā pils! paklanīties pie kājām.

ਹਾਸ ਕਹਾ ਇਹ ਉਦਾਸ ਸਮੈ ਗ੍ਰਿਹ ਆਸ ਰਹੋ ਪਰ ਮੈ ਨ ਰਹੋਂਗੀ ॥੨੪੯॥

haas kahaa ih udaas samai grih aas raho par mai na rahongee |249|

��Nejokojiet ar mani šajā skumjā stundā, man būs cerība un atgriezīšos mūsu mājās, ja būšu ar jums, bet es šeit nedzīvošu bez jums.��249.

ਰਾਮ ਬਾਚ ਸੀਤਾ ਪ੍ਰਤਿ ॥

raam baach seetaa prat |

Auna runa, kas adresēta Sitai:

ਰਾਸ ਕਹੋ ਤੁਹਿ ਬਾਸ ਕਰੋ ਗ੍ਰਿਹ ਸਾਸੁ ਕੀ ਸੇਵ ਭਲੀ ਬਿਧਿ ਕੀਜੈ ॥

raas kaho tuhi baas karo grih saas kee sev bhalee bidh keejai |

��Ak, Sita! Es jums saku patiesību, ka jūs varēsiet jauki kalpot savai sievasmātei, dzīvojot savās mājās.

ਕਾਲ ਹੀ ਬਾਸ ਬਨੈ ਮ੍ਰਿਗ ਲੋਚਨਿ ਰਾਜ ਕਰੋਂ ਤੁਮ ਸੋ ਸੁਨ ਲੀਜੈ ॥

kaal hee baas banai mrig lochan raaj karon tum so sun leejai |

��Ak, stirniņas acs! Laiks paies ātri, es valdīšu kopā ar jums.

ਜੌ ਨ ਲਗੈ ਜੀਯ ਅਉਧ ਸੁਭਾਨਨਿ ਜਾਹਿ ਪਿਤਾ ਗ੍ਰਿਹ ਸਾਚ ਭਨੀਜੈ ॥

jau na lagai jeey aaudh subhaanan jaeh pitaa grih saach bhaneejai |

��Ja tiešām, tavs prāts nejūtas kā mājās Oudā, ak, valdzinošā seja! Tu dodies uz sava tēva māju.

ਤਾਤ ਕੀ ਬਾਤ ਗਡੀ ਜੀਯ ਜਾਤ ਸਿਧਾਤ ਬਨੈ ਮੁਹਿ ਆਇਸ ਦੀਜੈ ॥੨੫੦॥

taat kee baat gaddee jeey jaat sidhaat banai muhi aaeis deejai |250|

��Manā prātā paliek mana tēva pamācība, tāpēc tu atļauj man iet uz mežu.��250.

ਲਛਮਣ ਬਾਚ ॥

lachhaman baach |

Lakšmana runa:

ਬਾਤ ਇਤੈ ਇਹੁ ਭਾਤ ਭਈ ਸੁਨਿ ਆਇਗੇ ਭ੍ਰਾਤ ਸਰਾਸਨ ਲੀਨੇ ॥

baat itai ihu bhaat bhee sun aaeige bhraat saraasan leene |

Izdzirdot ko tādu, brālis atnāca ar loku un bultu (Lahmans rokā).

ਕਉਨ ਕੁਪੂਤ ਭਯੋ ਕੁਲ ਮੈ ਜਿਨ ਰਾਮਹਿ ਬਾਸ ਬਨੈ ਕਹੁ ਦੀਨੇ ॥

kaun kupoot bhayo kul mai jin raameh baas banai kahu deene |

Šo sarunu dzirdot, Lakšmans pienāca ar loku rokā un sacīja: “Kas var būt tas mūsu klana nepienācīgais dēls, kurš lūdzis Ramu izsūtīt trimdā?

ਕਾਮ ਕੇ ਬਾਨ ਬਧਿਯੋ ਬਸ ਕਾਮਨਿ ਕੂਰ ਕੁਚਾਲ ਮਹਾ ਮਤਿ ਹੀਨੇ ॥

kaam ke baan badhiyo bas kaaman koor kuchaal mahaa mat heene |

Iekāres bultas caururbts un sievietes (karaļa) apsēsts ir nepatiess, neaudzināts un ļoti domājošs.

ਰਾਡ ਕੁਭਾਡ ਕੇ ਹਾਥ ਬਿਕਿਯੋ ਕਪਿ ਨਾਚਤ ਨਾਚ ਛਰੀ ਜਿਮ ਚੀਨੇ ॥੨੫੧॥

raadd kubhaadd ke haath bikiyo kap naachat naach chharee jim cheene |251|

��Šis muļķīgais cilvēks (karalis), kuru caururbušas mīlestības dieva bultas, ieslodzīts nežēlīgā nepareizā uzvedībā, muļķīgas sievietes iespaidā dejo kā mērkaķis, kas saprot nūjas zīmi.251.

ਕਾਮ ਕੋ ਡੰਡ ਲੀਏ ਕਰ ਕੇਕਈ ਬਾਨਰ ਜਿਉ ਨ੍ਰਿਪ ਨਾਚ ਨਚਾਵੈ ॥

kaam ko ddandd lee kar kekee baanar jiau nrip naach nachaavai |

Iekāres stienis kā pērtiķis rokā liek karalim Dašaratam dejot.

ਐਠਨ ਐਠ ਅਮੈਠ ਲੀਏ ਢਿਗ ਬੈਠ ਸੂਆ ਜਿਮ ਪਾਠ ਪੜਾਵੈ ॥

aaitthan aaitth amaitth lee dtig baitth sooaa jim paatth parraavai |

��Paņemot rokās iekāres nūju, Kaikei liek karalim dejot kā pērtiķim, kuru lepna sieviete ir satvērusi karali un, sēžot kopā ar viņu, māca viņam stundas kā papagailim.

ਸਉਤਨ ਸੀਸ ਹ੍ਵੈ ਈਸਕ ਈਸ ਪ੍ਰਿਥੀਸ ਜਿਉ ਚਾਮ ਕੇ ਦਾਮ ਚਲਾਵੈ ॥

sautan sees hvai eesak ees prithees jiau chaam ke daam chalaavai |

Būdama kungu pavēlniece, viņa tur talismanu kā karali pār saprātīgu cilvēku galvām.

ਕੂਰ ਕੁਜਾਤ ਕੁਪੰਥ ਦੁਰਾਨਨ ਲੋਗ ਗਏ ਪਰਲੋਕ ਗਵਾਵੈ ॥੨੫੨॥

koor kujaat kupanth duraanan log ge paralok gavaavai |252|

Šī sieviete jāj pāri savu līdzsievu galvām kā odziņu dievs un īsu brīdi kā karalis laiž aktuālas ādas monētas (proti, uzvedas pēc saviem ieskatiem). Šai cietsirdīgajai, nepilnvērtīgai, slikti disciplinētai un sliktas runas sievietei ir ne tikai

ਲੋਗ ਕੁਟੇਵ ਲਗੇ ਉਨ ਕੀ ਪ੍ਰਭ ਪਾਵ ਤਜੇ ਮੁਹਿ ਕਯੋ ਬਨ ਐਹੈ ॥

log kuttev lage un kee prabh paav taje muhi kayo ban aaihai |

Cilvēki nodarbojas ar viņu nosodīšanu (gan karali, gan karalieni), kuri uzskata, ka Rams Čandra ir izraidīts, tad kā es varu kļūt (sēžu mājās)?

ਜਉ ਹਟ ਬੈਠ ਰਹੋ ਘਰਿ ਮੋ ਜਸ ਕਯੋ ਚਲਿਹੈ ਰਘੁਬੰਸ ਲਜੈਹੈ ॥

jau hatt baitth raho ghar mo jas kayo chalihai raghubans lajaihai |

��Tauta ir sākusi slikti runāt gan par ķēniņu, gan par karalieni, kā es varu dzīvot, atstājot Auna kājas, tāpēc es arī iešu uz mežiem

ਕਾਲ ਹੀ ਕਾਲ ਉਚਾਰਤ ਕਾਲ ਗਯੋ ਇਹ ਕਾਲ ਸਭੋ ਛਲ ਜੈਹੈ ॥

kaal hee kaal uchaarat kaal gayo ih kaal sabho chhal jaihai |

Laiks paies, sakot rīt tikai rīt, šis 'laiks' apsteigs visus.

ਧਾਮ ਰਹੋ ਨਹੀ ਸਾਚ ਕਹੋਂ ਇਹ ਘਾਤ ਗਈ ਫਿਰ ਹਾਥਿ ਨ ਐਹੈ ॥੨੫੩॥

dhaam raho nahee saach kahon ih ghaat gee fir haath na aaihai |253|

��Viss laiks ir pagājis, meklējot iespēju apkalpot aunu, un tādā veidā laiks visus pievils. Es saku patiesību, ka nepalikšu mājās, un, ja šī dienesta iespēja tiek pazaudēta, es to nevaru izmantot.��253.

ਚਾਪ ਧਰੈ ਕਰ ਚਾਰ ਕੁ ਤੀਰ ਤੁਨੀਰ ਕਸੇ ਦੋਊ ਬੀਰ ਸੁਹਾਏ ॥

chaap dharai kar chaar ku teer tuneer kase doaoo beer suhaae |

Turot loku vienā rokā un turot loku (ar slēdzeni) otrā rokā, abi karotāji izrāda savu slavu.

ਆਵਧ ਰਾਜ ਤ੍ਰੀਯਾ ਜਿਹ ਸੋਭਤ ਹੋਨ ਬਿਦਾ ਤਿਹ ਤੀਰ ਸਿਧਾਏ ॥

aavadh raaj treeyaa jih sobhat hon bidaa tih teer sidhaae |

Turot loku vienā rokā un pievelkot trīci un otrā rokā turot trīs četras bultas, abi brāļi izskatās iespaidīgi tajā pusē, kurā

ਪਾਇ ਪਰੇ ਭਰ ਨੈਨ ਰਹੇ ਭਰ ਮਾਤ ਭਲੀ ਬਿਧ ਕੰਠ ਲਗਾਏ ॥

paae pare bhar nain rahe bhar maat bhalee bidh kantth lagaae |

Viņi ir aizgājuši un nokrituši uz kājām, un viņu acis ir piepildītas (ar ūdeni). Mātes (piepildītas apskāvienos) viņus labi apskāva

ਬੋਲੇ ਤੇ ਪੂਤ ਨ ਆਵਤ ਧਾਮਿ ਬੁਲਾਇ ਲਿਉ ਆਪਨ ਤੇ ਕਿਮੁ ਆਏ ॥੨੫੪॥

bole te poot na aavat dhaam bulaae liau aapan te kim aae |254|

Viņi paklanījās māšu priekšā, kuras apskāva viņus ar krūtīm, sacīja: “Ak, dēls! tu nāc ar lielu vilcināšanos, kad tevi sauc, bet kā tu šodien esi atnācis pats.��254.

ਰਾਮ ਬਾਚ ਮਾਤਾ ਪ੍ਰਤਿ ॥

raam baach maataa prat |

Auna runa, kas adresēta mātei:

ਤਾਤ ਦਯੋ ਬਨਬਾਸ ਹਮੈ ਤੁਮ ਦੇਹ ਰਜਾਇ ਅਬੈ ਤਹ ਜਾਊ ॥

taat dayo banabaas hamai tum deh rajaae abai tah jaaoo |

Mans tēvs man ir devis trimdā, jūs atļaujat man tagad doties uz turieni.

ਕੰਟਕ ਕਾਨ ਬੇਹੜ ਗਾਹਿ ਤ੍ਰਿਯੋਦਸ ਬਰਖ ਬਿਤੇ ਫਿਰ ਆਊ ॥

kanttak kaan beharr gaeh triyodas barakh bite fir aaoo |

��Tēvs mani ir izraidījis, un tagad jūs atļaujat mums doties uz mežu, es atgriezīšos četrpadsmitajā gadā pēc trīspadsmit gadu ilgas klaiņošanas ērkšķiem piebāztā mežā.

ਜੀਤ ਰਹੇ ਤੁ ਮਿਲੋ ਫਿਰਿ ਮਾਤ ਮਰੇ ਗਏ ਭੂਲਿ ਪਰੀ ਬਖਸਾਊ ॥

jeet rahe tu milo fir maat mare ge bhool paree bakhasaaoo |

Dzīvo tad, ak, māte! Es nākšu un redzēsimies vēlreiz. Ja viņš nomirst (kā tad) ir aizmirsts, (viņš vienkārši) piedod.

ਭੂਪਹ ਕੈ ਅਰਿਣੀ ਬਰ ਤੇ ਬਸ ਕੇ ਬਲ ਮੋ ਫਿਰਿ ਰਾਜ ਕਮਾਊ ॥੨੫੫॥

bhoopah kai arinee bar te bas ke bal mo fir raaj kamaaoo |255|

��Ak, māmiņ! ja es dzīvošu, mēs tiksimies vēlreiz, un, ja es nomiršu, tad šim nolūkam esmu nācis lūgt piedošanu par manām kļūdām. Pateicoties tam, ko karalis piešķīris pēc uzturēšanās mežā, es atkal valdīšu.��255.

ਮਾਤਾ ਬਾਚ ਰਾਮ ਸੋਂ ॥

maataa baach raam son |

Mātes runa, kas adresēta Ramam:

ਮਨੋਹਰ ਛੰਦ ॥

manohar chhand |

MANOHARS STANZA

ਮਾਤ ਸੁਨੀ ਇਹ ਬਾਤ ਜਬੈ ਤਬ ਰੋਵਤ ਹੀ ਸੁਤ ਕੇ ਉਰ ਲਾਗੀ ॥

maat sunee ih baat jabai tab rovat hee sut ke ur laagee |

To dzirdot, māte raudādama apskāva dēlu.

ਹਾ ਰਘੁਬੀਰ ਸਿਰੋਮਣ ਰਾਮ ਚਲੇ ਬਨ ਕਉ ਮੁਹਿ ਕਉ ਕਤ ਤਿਆਗੀ ॥

haa raghubeer siroman raam chale ban kau muhi kau kat tiaagee |

Kad māte dzirdēja šos vārdus, viņa pieķērās dēlam pie kakla un sacīja: "Ak, ak, Ram, Raghu klana lieliskā personība! kāpēc tu ej uz mežu, atstājot mani šeit?��

ਨੀਰ ਬਿਨਾ ਜਿਮ ਮੀਨ ਦਸਾ ਤਿਮ ਭੂਖ ਪਿਆਸ ਗਈ ਸਭ ਭਾਗੀ ॥

neer binaa jim meen dasaa tim bhookh piaas gee sabh bhaagee |

Zivs stāvoklis bez ūdens kļuva par Kušaljas stāvokli un visas (viņa) bada lēkmes beidzās.

ਝੂਮ ਝਰਾਕ ਝਰੀ ਝਟ ਬਾਲ ਬਿਸਾਲ ਦਵਾ ਉਨ ਕੀ ਉਰ ਲਾਗੀ ॥੨੫੬॥

jhoom jharaak jharee jhatt baal bisaal davaa un kee ur laagee |256|

Stāvoklī, ko zivs jūt uz pametoša ūdens, kura bija tādā pašā stāvoklī un viss viņas izsalkums un slāpes beidzās, viņa ar rāvienu krita bezsamaņā un sirds juta dedzinošu liesmu.256.

ਜੀਵਤ ਪੂਤ ਤਵਾਨਨ ਪੇਖ ਸੀਆ ਤੁਮਰੀ ਦੁਤ ਦੇਖ ਅਘਾਤੀ ॥

jeevat poot tavaanan pekh seea tumaree dut dekh aghaatee |

Ak dēls! Es dzīvoju, redzot tavu seju. Ak, Sita! Esmu gandarīts, redzot jūsu spilgtumu

ਚੀਨ ਸੁਮਿਤ੍ਰਜ ਕੀ ਛਬ ਕੋ ਸਭ ਸੋਕ ਬਿਸਾਰ ਹੀਏ ਹਰਖਾਤੀ ॥

cheen sumitraj kee chhab ko sabh sok bisaar hee harakhaatee |

��Ak dēls! Es dzīvoju tikai, redzot tavu seju, un arī Sita paliek gandarīta, vizualizējot tavu dievišķumu, redzot Lakšmanas skaistumu, Sumitra paliek gandarīta, aizmirstot visas savas bēdas.��

ਕੇਕਈ ਆਦਿਕ ਸਉਤਨ ਕਉ ਲਖਿ ਭਉਹ ਚੜਾਇ ਸਦਾ ਗਰਬਾਤੀ ॥

kekee aadik sautan kau lakh bhauh charraae sadaa garabaatee |

Es vienmēr esmu lepns, kad esmu redzējis Kaikai utt.

ਤਾਕਹੁ ਤਾਤ ਅਨਾਥ ਜਿਉ ਆਜ ਚਲੇ ਬਨ ਕੋ ਤਜਿ ਕੈ ਬਿਲਲਾਤੀ ॥੨੫੭॥

taakahu taat anaath jiau aaj chale ban ko taj kai bilalaatee |257|

Šīs karalienes, redzot Kaikei un citas līdzsievas un paužot savu nicinājumu, jutās lepnums par savu pašcieņu, jutās lepnums par savu pašcieņu, bet redz, šodien viņu dēli dodas uz mežu, atstājot viņus raudošus. kā bāreņi,

ਹੋਰ ਰਹੇ ਜਨ ਕੋਰ ਕਈ ਮਿਲਿ ਜੋਰ ਰਹੇ ਕਰ ਏਕ ਨ ਮਾਨੀ ॥

hor rahe jan kor kee mil jor rahe kar ek na maanee |

Miljoniem cilvēku apstājas (Aizliegs iet) kopā un sadodas rokās, (bet Rama nevienu neklausīja).

ਲਛਨ ਮਾਤ ਕੇ ਧਾਮ ਬਿਦਾ ਕਹੁ ਜਾਤ ਭਏ ਜੀਅ ਮੋ ਇਹ ਠਾਨੀ ॥

lachhan maat ke dhaam bidaa kahu jaat bhe jeea mo ih tthaanee |

Bija arī daudzi citi cilvēki, kas kolektīvi lika uzsvaru neļaut Ramam aizbraukt uz mežu, taču viņš nevienam nepiekrita. Lakšmane arī devās uz savas mātes pili, lai no viņas atvadītos.

ਸੋ ਸੁਨਿ ਬਾਤ ਪਪਾਤ ਧਰਾ ਪਰ ਘਾਤ ਭਲੀ ਇਹ ਬਾਤ ਬਖਾਨੀ ॥

so sun baat papaat dharaa par ghaat bhalee ih baat bakhaanee |

Viņa (Sumitra) nokrita uz zemes, to dzirdot. Šo iespēju var raksturot šādi

ਜਾਨੁਕ ਸੇਲ ਸੁਮਾਰ ਲਗੇ ਛਿਤ ਸੋਵਤ ਸੂਰ ਵਡੇ ਅਭਿਮਾਨੀ ॥੨੫੮॥

jaanuk sel sumaar lage chhit sovat soor vadde abhimaanee |258|

Viņš teica savai mātei: Zeme ir pilna ar grēcīgām darbībām, un šis ir īstais laiks dzīvot kopā ar Ramu.�� Izdzirdējusi šādus vārdus, viņa māte nokrita kā lielais un lepnais karotājs, kurš nokrīt ar šķēpa sitienu. un guļ.258.

ਕਉਨ ਕੁਜਾਤ ਕੁਕਾਜ ਕੀਯੋ ਜਿਨ ਰਾਘਵ ਕੋ ਇਹ ਭਾਤ ਬਖਾਨਯੋ ॥

kaun kujaat kukaaj keeyo jin raaghav ko ih bhaat bakhaanayo |

Kāds pazemīgs cilvēks ir izdarījis šo (nedarbu), kurš tā runājis ar Ramu Čandru.

ਲੋਕ ਅਲੋਕ ਗਵਾਇ ਦੁਰਾਨਨ ਭੂਪ ਸੰਘਾਰ ਤਹਾ ਸੁਖ ਮਾਨਯੋ ॥

lok alok gavaae duraanan bhoop sanghaar tahaa sukh maanayo |

�� Kurš ļaunais cilvēks ir izdarījis šo darbību un teicis šādas lietas Ramam? Viņš ir zaudējis savus nopelnus šajā un nākamajā pasaulē un kurš, nogalinot karali, ir domājis par augstākā komforta iegūšanu.