Dēmoni nāca, tiklīdz viņi iekārojās pēc mājām
Uguns pielūgsmes vīraka pievilināti (Havana), dēmoni nāca pie upurbedres un ēda Jajnas materiālus, izraujot tos izpildītājam.62.
Tos, kuri izlaupīja jagjas materiālus, nevaldīja gudrais.
Redzot uguns pielūgsmes materiālu laupījumu un jutoties bezpalīdzīgs, lielais gudrais Višvamitra lielās dusmās ieradās Ajodhjā.
(Višvamitra) pienāca pie ķēniņa un teica - Dod man savu dēlu Rāmu.
Sasniedzot (Ayodhya), viņš teica karalim. ���Atdod man savu dēlu Ramu uz dažām dienām, pretējā gadījumā es tevi pārvērtīšu pelnos tieši šajā vietā.���63.
Redzot Munišvara dusmas, karalis Dašarata atdeva viņam savu dēlu.
Iztēlojot gudrā niknumu, karalis lūdza dēlu viņu pavadīt, un gudrais Rama pavadībā devās no jauna sākt Jajnu.
Ak, Rama! Klausieties, ir tāls ceļš un tuvs ceļš,
Gudrais teica: "Ak, Ram! klausieties, ir divi ceļi, vienā Yajna vieta ir tālu un otrā tā ir tuvu, bet vēlākajā maršrutā dzīvo dēmons vārdā Taraka, kurš nogalina ceļus.64.
(Rams teica-) Ceļš, kas ir tuvu ('bultiņa'), tagad seko pa šo ceļu.
Rams sacīja: “Ejam pa mazo attālumu, atsakoties no satraukuma, šis dēmonu nogalināšanas darbs ir dievu darbs.”
(Viņi) laimīgi devās ceļā, tad nāca briesmonis.
Viņi sāka virzīties pa šo maršrutu, un tajā pašā laikā pienāca dēmons un uzlika šķēršļus taciņai, sakot: “Ak, auns! kā jūs turpināsiet un izglābsiet sevi?���65.
Tiklīdz viņš ieraudzīja briesmoni, Rama satvēra loku un bultu
Ieraudzījis dēmonu Tarku, auns turēja rokā loku un bultas, un, pavelkot govi, bulta izmeta viņai uz galvas.
Tiklīdz tika trāpīta bulta, milzīgais ķermenis (briesmonis) nokrita.
Uz bultas sitiena smagais dēmona ķermenis nokrita un tādā veidā viņš grēcinieka gals nonāca pie Ram rokas.66.
Tādā veidā viņu nogalinājuši, viņi sēdēja (sargāja) jagjas vietu.
Tādā veidā pēc dēmona nogalināšanas, kad Jajna tika uzsākta, tur parādījās divi liela izmēra dēmoni Maričs un Subahu.
(Kādu redzot) visi gudrie sabijās, bet spītīgais Rāma palika tur stāvam.
Tos ieraugot, visi gudrie aizbēga un tikai Rams neatlaidīgi tur stāvēja un to triju karš notika nepārtraukti sešpadsmit pulksteņu garumā.67.
Rūpējoties par (savām) bruņām un ieročiem, milži mēdza izsaukt slepkavības.
Stingri turot rokas un ieročus, dēmoni sāka kliegt: “nogalini, nogalini”, viņi satvēra rokās savus cirvjus, lokus un bultas.