Kad viņš pamanīja, ka visi cilvēki mīl Pandavu, viņa prāta satraukums izgaisa.1018.
Dhritrashtra adresēta Akrura runa:
SWAYYA
Apskatījis pilsētu, Akrurs devās uz ķēniņa sapulci un uzrunāja ķēniņu šādi:
Apskatījis pilsētu, Akrurs atkal sasniedza karaļa galmu un teica: “Ak, karali! Klausieties manis gudros vārdus un visu, ko es saku, uzskatiet to par patiesību
���Jūsu prātā ir tikai savu dēlu mīlestība, un jūs neievērojat Pandavas dēlu intereses
Ak, Dhritrashtra! vai jūs nezināt, ka sabojājat savas valstības praksi?���1019.
���Tāpat kā Durjodhana ir tavs dēls, tāpat tu uzskati dēlus Pandavu
Tāpēc, karali! Es lūdzu jūs nešķirt viņus valstības jautājumā
Iepriecini arī viņus, lai tavi panākumi tiktu apdziedāti pasaulē.
���Saglabājiet abas puses laimīgas, lai pasaule dziedātu jūsu slavu.��� Akrurs to visu teica karalim tā, ka visi bija apmierināti.1020.
To dzirdēdams, karalis sāka atbildēt un sacīja Krišnas sūtnim (Akruram):
Dzirdot šos vārdus, karalis sacīja Akruram, Krišnas sūtnim: “Visam, ko tu teici, es tiem nepiekrītu.
���Tagad Pandavas dēli tiks pārmeklēti un sodīti ar nāvi
Es darīšu visu, ko uzskatīšu par pareizu, un vispār nepieņemšu jūsu padomu.���1021.
Ziņnesis sacīja ķēniņam: “Ja tu nepieņemsi manu vārdu, Krišna tevi dusmās nogalinās.
Jums nevajadzētu domāt par karu,
���Paturot prātā bailes no Krišnas, uzskatiet manu atnākšanu par attaisnojumu
Lai kas arī būtu manā prātā, es to teicu, un jūs zināt tikai to, kas ir jūsu prātā.���1022.
To pateicis karalim, atstājis šo vietu (viņš) devās uz turieni
To sacīdams ķēniņam, Akrurs devās atpakaļ uz vietu, kur sēdēja Krišna, Balbhadra un citi vareni varoņi.
Ieraudzījis Krišnas mēness seju, viņš paklanījās viņam pie kājām.
Ieraudzījis Krišnu, Akrurs nolieca galvu pie kājām un stāstīja Krišnam visu, kas notika Hastinapurā.1023.
���Ak, Krišna! Kunti bija jūs uzrunājis, lai uzklausītu bezpalīdzīgā lūgumu