Kad Jašoda uzzināja par Krišnas aiziešanu uz Mathuru, viņa sāka vaimanāt, zaudējot samaņu.793.
SWAYYA
Kad Jasodha sāka raudāt, viņa sāka to teikt no savas mutes.
Raudādama Jašoda sacīja šādi: “Vai Bradžā ir kāds, kas varētu apturēt aizejošo Krišnu Bradžā?
Ir kāds, kurš spītīgi iet karaļa priekšā un saka to.
���Vai ir kāds drosmīgs cilvēks, kas varētu nodot manas ciešanas ķēniņa priekšā, to sakot: Jašoda, bēdu nokaltusi, nokrita zemē un apklusa.794.
���Es turēju Krišnu savā klēpī divpadsmit mēnešus
Ak, Balram! klausieties, es esmu uzturējis un barojis Krišnu līdz šim laikam
Viņa (kāda) darba dēļ vai, zinot, ka viņš ir Basudēvas dēls, ķēniņš ir nosūtījis viņu pēc viņa.
���Vai Kanza viņu ir saukusi šī iemesla dēļ, uzskatot viņu par Vasudēvas dēlu? Vai mana laime patiesībā ir samazinājusies, ka Krišna tagad vairs nedzīvos manā mājā?���795.
Tagad rakstīsim divas lugas:
DOHRA
Šri Krišna (un Balarāma) uzkāpa ratos un atstāja māju (uz Mathuru).
Izgājis no mājām, Krišna uzkāpa ratos: tagad, draugi! klausies stāstu par gopī.796.
SWAYYA
Kad (gopī) dzirdēja par (Krišnas) aiziešanu, no gopī acīm plūda (asaru) asaras.
Kad gopī dzirdēja par Krišnas aiziešanu, viņu acis bija asaras, viņu prātā radās daudzas šaubas un viņu prāta laime beidzās.
Lai kāda viņiem būtu kaislīga mīlestība un jaunība, tā sadega pelnos bēdu ugunī
Viņu prāts ir tik ļoti nožuvis mīlestībā pret Krišnu, ka tagad viņiem ir kļuvis grūti runāt.797.
Ar ko (mēs) kādreiz dziedājām dziesmas un ar ko būvējām arēnas.
Ar ko un kura arēnā viņi mēdza kopā dziedāt, par kuru viņi izturēja tautas izsmieklu, bet tomēr neapšaubāmi klaiņoja ar viņu
Kurš, mūs tik ļoti mīlēdams, cīnoties uzveica varenos milžus.
Viņš, kas mūsu labklājības labad nogāza daudzus varenus dēmonus, draugs! tas pats Krišna, pametot Bradžas zemi, dodas uz Mathuru.798.
Ak, Sakhi! Klausieties, ar kuru mēs iemīlējāmies Jamnas krastā,