Ak draugs! klausies mani. (Kad jūs iepazīstinās ar karali)
Saki, ka tu man (rādā) sējot zeltu.
To sakot, es nolaidu galvu. 9.
Viņu piesēja un aizveda pie ķēniņa.
Tur viņš teica to pašu.
Ja es jums parādīšu kaut ko, pastāstiet man.
Ko es no tevis saņemšu? 10.
No kurienes tu mani pieķēri sēžam,
Viņš man teica šādi.
Ja es iesētu zeltu un to parādītu,
Pastāsti man, ko tad es saņemšu. 11.
Kad karalis dzirdēja šos vārdus
Tā saucamais Darap Kala.
Viņš (persona) tika turēts pilī
Un lūdza iesēt zeltu. 12.
Turiet mani un to vienā mājā
Un nesaki neko sliktu vai labu.
Kad paies vienpadsmit mēneši
Tad es atnākšu un pastāstīšu pats. 13.
Kad abi tika turēti mājā
Tā sieviete sacīja savam draugam:
Ak draugs! Palutiniet mani tagad
Un nebaidieties no šāda satraukuma. 14.
dubultā:
Viņš satvēra savu draugu un pacēla viņam virsū.
Viņa turpināja ar viņu laimīgi spēlēties. 15.
Rītdienu neviens nezināja, šodien es ar tevi mīlēšos.
Nekautrējies nevienam, vēlme manā ķermenī ir ļoti pieaugusi. 16.
nelokāms:
Viņš ar prieku spēlēja šo sportu desmit mēnešus
Un apskāva un veica daudzas pozas un skūpstus.
Kad pienāca vienpadsmitais mēnesis
Tā Daraps Kala devās pie ķēniņa un teica. 17.
Ir pienācis laiks sēt zeltu.
(Viņš) sauca karali ar visām karalienēm.
Arī visi pilsētnieki bija ieradušies skatīties šo izrādi
Un viņi sasniedza vietu, kur tā sieviete sēdēja. 18.
Zvaniet sievietei vai vīrietim, kurš nav kritis (no reliģijas).
Sēj zeltu šeit no viņa rokas.
Ja kāds korumpēts vīrietis vai sieviete tai pieskaras,
Tad zeltu nemaz neražos un vainos mani. 19.
Tad ķēniņš stāstīja visiem un sacīja:
Kas nav samaitāts, lai iet un sēj zeltu.
Visi vīrieši un sievietes bija pārsteigti, dzirdot runu
Un neviens tur negāja zeltu sēt. 20.
divdesmit četri:
Daraps Kala teica tā
Tas, karalis! kuras ir visas tavas sievas.