Dzejnieks Šāms stāsta par Krišnu, aizvedot viņu uz (savu) mājvietu (Krišnu), tādējādi daloties ar viņu vārdos.
Tādā veidā, pakļaujot Rādhu, Krišna turpināja savu kaislīgās mīlestības stāstu un ar saviem nektāram līdzīgiem vārdiem noveda kaislīgas mīlestības tradīciju līdz galējībai.
Bradžas (Radha!) lēdija, kas jums kaiš, lepnais Šri Krišna teica:
Lepnais Krišna teica: “Ak, Radha! kāds kaitējums tev no tā tiks? Visas sievietes ir jūsu kalpones, un jūs esat vienīgā karaliene viņu vidū.���670.
Kur ir mēness spīdums un jasmīna ziedu gulta
Kur balti ziedi un blakus plūst Jamuna
Tur Krišna apskāva Rādhu
Baltās krāsas Radha un melnais Krišna kopā parādās kā mēness gaisma, kas nāk uz šī ceļa.671.
Pēc tam Šri Krišna viņu atbrīvoja Banas šaurajās ielās.
Tad Krišna viņu atstāja nišā un lielā sajūsmā devās satikt citas gopī
Tā laika tēla līdzība, kas radās dzejnieka prātā, ir teikts šādi.
Raksturojot tā skata skaistumu, dzejniece stāsta, ka viņa kā stirna devusies pretī citām gopī, izbēdzis no lauvas ķetnām, pievienojas briežu baram.672.
Krišna sāka spēlēt burvīgu lugu starp gopī
Viņš uzlika roku uz Čandarbhāgas rokas, ar ko viņa izjuta ārkārtīgu baudu
Gopī sāka dziedāt savu mīļāko dziesmu
Dzejnieks Šams stāsta, ka viņi bijuši ārkārtīgi gandarīti un visas viņu prāta bēdas beigušās.673.
Dejas laikā Krišna smaidot redzēja Čandarbhāgu
Viņa smējās no šīs puses, un no tās puses Krišna sāka ar viņu smaidīgi runāt
Es tevi tik ļoti mīlu. Radha, redzot šo (visu), domāja (tātad savā prātā).
Redzot šo Rādha, nodomāja, ka Krišna pēc tam bija iemīlējusies citā sievietē un līdz ar to viņa mīlestība ar viņu bija beigusies.674.
Redzot Krišnas seju, Rādha savā prātā sacīja: "Krišnu tagad ir pakļāvušas citas sievietes
Tāpēc viņš tagad neatceras mani ar savu sirdi���
To sakot, viņa no sava prāta atvadījās no svētlaimes
Viņa domāja, ka Čandarbhāgas seja Krišnam ir kā mēness, un viņš viņu mīl vismazāk no visām gopī.675.
To pateicis (prātā), viņš to domāja
To sakot, viņa domās domāja un domāja, ka Krišna pēc tam mīlēja kādu citu, viņa devās uz savām mājām.
(Radha) tādējādi domāja prātā, par kuru līdzību dzejnieks Šams saka (tā).
Dzejnieks Šams saka: "Tagad sieviešu vidū runās, ka Krišna ir aizmirsusi Rādhu." 676.
Tagad sākas Radhas godināšanas apraksts
SWAYYA
To sakot, Rādha atstāj nišu
Radha, skaistākā starp gopī ir seja kā mēness un ķermenis kā zelts
Būdama lepna, viņa tagad bija nošķirta no draugiem kā stirna no zvēru bara
Ieraugot viņu, likās, ka Rati, dusmoties uz mīlestības dievu, viņu pamet.677.
Spēlējot rasā, Šri Krišna ar mīlestību skatījās uz Rādhu. Dzejnieks Šams saka:
Šajā pusē Krišna, iemīlējies mīlestībā, paskatījās uz Rādhu, bet viņa nekur nebija redzama.
Viņa ir ļoti skaista sieviete ar mēness seju un zeltainu ķermeni.
Radha, kuras seja ir kā mēness un ķermenis kā zelts un kura ir ārkārtīgi burvīga, vai nu miega iespaidā devusies uz savām mājām, vai arī kāda lepnuma un pārdomāšanas dēļ aizgājusi.678.
Krišnas runa:
SWAYYA
Krišna nosauca jauno meitu vārdā Vidhuchhata
Viņas ķermenis mirdzēja kā zelts, un viņas sejas krāšņums bija kā mēness
Kišans viņam sacīja šādi: (Ak, Sakhi!) Klausies, tu ej pie Radhas.
Krišna viņai piezvanīja un sacīja: "Tu ej pie Radhas un, nokrītot pie viņas kājām, lūdz viņu un pierunā viņu nākt." 679.
Pēc tam, kad klausījos Krišnu, kas ir ļoti laba sieviete Rādha,
Klausoties Jadavas ķēniņa Krišnas vārdos, jaunā meitene, kas viņam paklausīja, devās uz Rādhu, kurš ir burvīgs kā mīlestības un lotosa dievs,
Lai viņu svinētu, Sakhi devās ar Krišnas atļauju.
Lai viņu pārliecinātu, viņa kustējās kā disks, kas izslīd no rokas.680.