Kā kodes es neupurējos par patieso guru mirdzošo skatienu, kā arī nepazīstu Patiesā Guru vārdu mūzikas paņēmienu, kā tas ir brieža paradums;
Kā kamene, kas ir traka pēc lotosa zieda nektāra, zaudē dzīvību, kad zieds aizveras, bet es neesmu upurējis sevi lotosam kā sava Satguru kājas, kā arī neesmu pazinis atdalīšanās sāpes no sava Satguru kā zivs ūdens;
Zemāko sugu dzīvā būtne neatkāpjas no saviem soļiem, mirstot par savu mīlestību, kuras pamatā ir tikai viens tikums. Bet es ar visu savu gudrību nenesu nekādu īpašību kā šīs būtnes, es neupurējos saviem patiesajiem Guru radījumiem;
Satguru ir miera un klusuma okeāns, bet es esmu kā akmens (kuru vismazāk ietekmē Patiesā Guru priekšraksti), neskatoties uz to, ka dzīvoju Viņa tuvumā. Dzirdot grēcinieka vārdu kā elles vēstnesi, man būtu kauns. (23)