Ak, patiesais Guru! esi laipns un ļaujiet manai galvai būt Patiesā Guru pēdās, manas ausis vienmēr uzmanīgi klausieties dievišķajos vārdos, manas acis redz jūsu skatienu un tādējādi svētī mani ar patiesu laimi.
Ak, patiesais Guru! esi laipns un svētī mani, lai mana mēle varētu kādreiz atkārtot un izrunāt vērienīgos vārdus, ar kuriem Guru mani ir svētījis, rokas var nodoties kalpošanai un sveicieniem, gudrības vārdi paliktu manā prātā un tādējādi nostiprinātu manu apziņu.
Lai manas kājas virzās uz svēto Sangatu un apietu tās, un tādējādi absorbē manu prātu kalpu vergu pazemībā.
Ak, patiesais Guru! apgaismo manī mīlestības pilno cieņu ar Savu žēlastību, padarot mani atkarīgu no tām svētajām un cēlajām dvēselēm, kuru atbalsts ir Kunga vārds. Dodiet man viņu kompāniju un mīlestības pilnu ēdienu, lai izdzīvotu. (628)