Kad vīzija balstās uz svēto cilvēku draudzi, cilvēka apziņa saistās ar Kungu. Tāda pati vīzija pārvēršas netikumos pašgribīgu cilvēku sabiedrībā.
Svētajā sabiedrībā cilvēks apzinās Kungu caur Patiesā Guru vārdu un apziņas savienību. Bet tā pati apziņa kļūst par cēloni augstprātībai un nesaskaņām sliktu reputāciju cilvēku sabiedrībā.
Pateicoties Guru apzinātu cilvēku kompānijai, vienkāršība dzīvē un ēšana kļūst par augstāko svētību. Taču ēšana (gaļas utt.) slikti pazīstamu un pašmērķīgu cilvēku sabiedrībā kļūst sāpīga un mokoša.
Zemās gudrības dēļ pašgribīgo cilvēku sabiedrība atkārtoti kļūst par dzimšanas un nāves cēloni. Gluži pretēji, Guru gudrības pārņemšana un svēto personu pavadīšana kļūst par emancipācijas cēloni. (175)