Pastāvīgi meditējot uz Kunga vārdu, guru apzinošs cilvēks distancējas no dualitātes un kastu diskriminācijas. Viņš atbrīvojas no piecu netikumu tvēriena (iekāre, dusmas, alkatība, ego un pieķeršanās), kā arī nepinās loģiskos motīvos.
Tāpat kā dzelzs gabals, pieskaroties filozofiskajam akmenim, kļūst par zeltu, tāpat bhakta, kas tiekas ar Guru, kļūst par dievbijīgu un tīru cilvēku.
Pārvarot ķermeņa deviņu durvju priekus, viņš savas spējas atpūšas desmitajās durvīs, kur mūžīgi plūst dievišķais eliksīrs, kas viņu novērš no visām pārējām baudām.
Esiet drošs, ka Guru un mācekļa tikšanās liek māceklim saprast Kungu un praktiski kļūst līdzīgs Viņam. Pēc tam viņa sirds paliek iegremdēta debesu mūzikā. (32)