Mēle, kas nebauda eliksīram līdzīgo Naamu, un ausis, kas nedzird neskarto Kunga vārda skaitīšanas melodiju, ir bezjēdzīgi un veltīgi.
Arī acis, kas neredz īsto sevis redzējumu, un elpas, kas nesmaržo pēc Kunga smaržas, arī nav labas.
Rokas, kas nav pieskārušās filozofu akmenim kā Patiesā Guru kājas, nav noderīgas. Arī tās kājas, kas nav gājušas pretī Patiesā Guru durvīm, nav labas.
Katra sikhu daļa, kas ir paklausīga Patiesajam Guru, ir dievbijīga. Ar svēto cilvēku sabiedrības žēlastību viņu prāts un redzējums joprojām ir koncentrēti meditācijā uz Naamu un Patiesā Guru ieskatu. (199)