Kad iesētā sēkla pārvēršas par koku un ar laiku izplešas, no visu zinošā, visu varenā, visvarenā Dieva viena dievišķā veidola ir iznācis Patiess Guru.
Kā koks nes neskaitāmus augļus, tā ir daudzu Patiesā Guru mācekļu (gursiku) pulcēšanās.
Koncentrējot prātu uz Patiesā Guru svēto veidolu, kas ir Kunga imanentā izpausme, viņa uztvere vārda formā, tā kontemplācija un izpratne par Dieva Transcendentālo veidolu patiesībā ir imanentā Kunga kontemplācija.
Sapulcējoties svētajā draudzē noteiktajā vietā un pilnībā koncentrējoties un mīlot pielūgsmē pārdomājot Kunga vārdu, cilvēks var kuģot pa pasaulīgo okeānu. (55)