Ja mēs uzskatām, ka mēs redzam dabas skaistumu mūsu acu dēļ, tad kāpēc akls cilvēks, kuram nav acu, nevarētu izbaudīt tādu pašu skatu?
Ja mēs uzskatām, ka mēs runājam mīļus vārdus savas mēles dēļ, tad kāpēc mēms cilvēks ar neskartu mēli nevar runāt šos vārdus?
Ja pieņemam, ka saldu mūziku dzirdam ausu dēļ, tad kāpēc nedzirdīgs cilvēks to nevarētu dzirdēt ar veselām ausīm?
Patiesībā acīm, mēlei un ausīm nav sava spēka. Tikai apziņas savienība ar vārdiem var aprakstīt vai dot mums iespēju izbaudīt to, ko mēs redzam, runājam vai dzirdam. Tas attiecas arī uz neaprakstāmā Kunga pazīšanu. Apziņas pārņemšana