Kabit Savaiye Bhai Gurdas Ji

Lapa - 352


ਜਉ ਜਾਨੈ ਅਨੂਪ ਰੂਪ ਦ੍ਰਿਗਨ ਕੈ ਦੇਖੀਅਤ ਲੋਚਨ ਅਛਤ ਅੰਧ ਕਾਹੇ ਤੇ ਨ ਪੇਖਹੀ ।
jau jaanai anoop roop drigan kai dekheeat lochan achhat andh kaahe te na pekhahee |

Ja mēs uzskatām, ka mēs redzam dabas skaistumu mūsu acu dēļ, tad kāpēc akls cilvēks, kuram nav acu, nevarētu izbaudīt tādu pašu skatu?

ਜਉ ਜਾਨੈ ਸਬਦੁ ਰਸ ਰਸਨਾ ਬਖਾਨੀਅਤ ਜਿਹਬਾ ਅਛਤ ਕਤ ਗੁੰਗ ਨ ਸਰੇਖ ਹੀ ।
jau jaanai sabad ras rasanaa bakhaaneeat jihabaa achhat kat gung na sarekh hee |

Ja mēs uzskatām, ka mēs runājam mīļus vārdus savas mēles dēļ, tad kāpēc mēms cilvēks ar neskartu mēli nevar runāt šos vārdus?

ਜਉਪੈ ਜਾਨੇ ਰਾਗ ਨਾਦ ਸੁਨੀਅਤ ਸ੍ਰਵਨ ਕੈ ਸ੍ਰਵਨ ਸਹਤ ਕਿਉ ਬਹਰੋ ਬਿਸੇਖ ਹੀ ।
jaupai jaane raag naad suneeat sravan kai sravan sahat kiau baharo bisekh hee |

Ja pieņemam, ka saldu mūziku dzirdam ausu dēļ, tad kāpēc nedzirdīgs cilvēks to nevarētu dzirdēt ar veselām ausīm?

ਨੈਨ ਜਿਹਬਾ ਸ੍ਰਵਨ ਕੋ ਨ ਕਛੂਐ ਬਸਾਇ ਸਬਦ ਸੁਰਤਿ ਸੋ ਅਲਖ ਅਲੇਖ ਹੀ ।੩੫੨।
nain jihabaa sravan ko na kachhooaai basaae sabad surat so alakh alekh hee |352|

Patiesībā acīm, mēlei un ausīm nav sava spēka. Tikai apziņas savienība ar vārdiem var aprakstīt vai dot mums iespēju izbaudīt to, ko mēs redzam, runājam vai dzirdam. Tas attiecas arī uz neaprakstāmā Kunga pazīšanu. Apziņas pārņemšana